Palasīsim...  Raksti

Dialogs - vienotības veidošana

Tagad jau es varu pajautāt sev, kā es īstenībā esmu izpildījis manu vissvarī­gāko uzdevumu – veidot saites ar laulāto drau­dzeni. Kad man izdevās risināt dia­logu ar laulāto draudzeni un ar Tevi, Kungs Dievs?

Jautājumi par atvērtību un jūtīgumu

Atvērtība nozīmē manas spējas ievē­rot laulātās draudzenes personu, pie­ņemt viņu, akceptēt faktu, ka arī viņai ir sava dvēsele, domas, uzskati, kā arī to, ka es varu no viņas kaut ko uzzināt un iemā­cīties. Atvērtība nenozīmē notiekošā ļau­numa akceptāciju. Tā nozīmē to, ka tiek pieņemts otrs laulātais kā tāds, kurš var novērsties no ļaunuma un no tā atbrī­vot. Tam ir nepieciešams jūtīgums. Spēja skatīties dziļāk, nekā otrs laulātais, daž­reiz agresīvi paustās jūtas un izteiktie vie­dokļi ir vērā ņemami. Bet priekš tā man ir vaja­dzīga pazemība.

- Kādā veidā es varēju uzturēt dialogu ar laulāto draudzeni, lai viņu pieņemtu vi­ņas ārējā uzvedībā, vārdos, paustajās emo­cijās?

- Kad kopīgā darba un kopīgās atpūtas laikā es uztvēru laulāto draudzeni kā personu?

- Kad mūsu intīmajos kontaktos es viņu uztvēru kā personu?

- Kā es viņu atcerējos tad, kad mēs bijām tālu viens no otra?

- Kādās situācijās es izrādīju cieņu  mūsu bērnu vēlmēm un interesēm?

Jautājumi par prasmi klausīties

Prasme klausīties ir nosacījums, lai saprastos ar otru laulāto un satiktos ar viņu mīlestībā. Diemžēl es pārāk bieži tikai runāju, izklāstu savu viedokli, argumen­tus un uzskatus. Man jau ir gatava atbilde tam, ko man saka laulātā draudzene un, kad viņa runā, es sagatavoju savu atbildi, lai izklāstītu savus argumentus.

Es personīgi jūtos piekrāpts, ja laulātā draudzene sagroza manus izteikumus vai arī viņa mani uzmanīgi neklausās un ne­izprot. Diemžēl, es nespēju šo pašu prin­cipu pielietot attiecībā pret viņas iztei­kumiem. Un tomēr, kad man izdodas uz­klausīt savu laulāto draudzeni, tad es dzirdu ne tikai to, ko viņa teica, bet arī to visu, ko viņa nav spējīga izteikt un ko viņai nav drosmes pateikt.

- Kad es ļāvu izteikties laulātajai drau­dzenei? Vai es ļāvu viņai izrunāt visu līdz galam vai arī pārtraucu un izrādīju neie­cietību vai noraidījumu viņas teiktajam? Kā es izrādīju, ka labāk zinu to visu, ko viņa grib man pateikt?

- Kad šos pašus principus man izde­vās pielietot attiecībā uz mūsu bēr­niem? Kādās situācijās es nepratu viņus uzma­nīgi uzklausīt?

- Vai līdzīgi es klausījos Tavu vārdu, Dievs? Bet varbūt es uzskatīju, ka zinu visas atbildes, kuras Tu man vari dot?

- Kad es nostājos Tavā priekšā, pa­tiesības un tuvības Dievs, ar patiesu pa­zemību? Vai varbūt es paaugstināju pats sevi, uzskatot, ka esmu labāks par citiem?

Jautājumi par prasmi izprast otru tā vietā, lai viņu vērtētu

Kad es dzirdu kādu mani vērtējam, tad es jūtos nesaprasts un netaisnīgi apvai­nots. Tāpēc es jautāju sev, vai gadījumā nedaru to pašu attiecībā uz savu laulāto draudzeni. Es bieži dzirdu: “Nostādi sevi manā situācijā.” Tas nozīmē, ka laulātā draudzene mani lūdz, lai es gribētu ievērot īpašos apstākļus, kādos viņai bija jāpie­ņem lēmums, izjūtu stāvokli darbības brīdī. Viņa tā saka, lai es ievērotu, ka viņa vēlas labu, ka viņu vada labi nodomi, ko es bieži noliedzu.

Izpratne nav vienreizīgs akts. Izpratne nozīmē pastāvīgu vēlēšanos saprast to, uz ko tiecas otrs, un to, ko viņš patiešām dara jaunajās dzīves jomās.

- Kā es mēģināju izprast situāciju, kurā šobrīd atrodas mana laulātā draudzene, un problēmas, kādas viņa pārdzīvo?

- Ar kādām grūtībām viņa sastapās savā ikdienas darbā vai darba trūkumā? Kā es uz tām reaģēju?

- Kas viņai lika vilties, kas viņu biedēja vai kas viņai nepatika? Vai es biju iejūtīgs vai arī vienaldzīgs?

- Kādi viņas personiskie ierobežojumi ietekmēja to, ka viņa nespēja pārvarēt sa­staptās grūtības? Vai es viņu uzmun­drināju?

- Kā es mūsu laulībā izpildīju Jēzus norādījumu: “Nesiet viens otra nastas…”?

- Kādos brīžos es patiešām izpratu mūsu bērnu pašreizējo situāciju? Kad es mēģināju iejusties viņu problēmās un iz­prast izjūtas, ko viņi pārdzīvo?

Jautājumi par prasmi dalīties, nevis diskutēt

Stāstot laulātajai draudzenei par to, ko izjūtu un kā es kaut ko pārdzīvoju, es rādu veidu, kā redzu kādu lietu. Es rādu to, kas man liekas pareizs, kas netaisnīgs vai neizprotams. Es parādu veidu, kā izdzī­voju kādu situāciju. Dalīšanās ar otru lau­lāto paredz cieņu pret viņu, bet arī sargā mani no kategoriskuma un uzstājīgas pārliecināšanas par savu viedokli. Es dodu otram laulātajam tiesības pašam pie­ņemt lēmu­mu, kā rīkoties.

- Kad savā rīcībā es vadījos vienīgi no savas lietas izpratnes, nejautājot laulā­tajai draudzenei, kāds ir viņas viedoklis?

- Kad manas rīcības dēļ mēs nonā­cām līdz sadursmēm, ievainojumiem, aizvainotas noslēgšanās pret otru?

- Kad laulātās draudzenes izmisuma vai iekšējās sāpes, vai arī viņas gaidas uz manu maigumu un mīļu vārdu sasta­pās ar manu klusēšanu, noslēgšanos sevī un atstumšanu?

- Kādā lietā es pratu piekāpties lau­lātajai draudzenei, kaut arī nepiekritu vi­ņas situācijas novērtējumam, bet kad par katru cenu pūlējos uzspiest savu viedokli un savas domas?

- Vai es jautāju, kāds ir mūsu bērnu viedoklis attiecībā uz mūsu kopīgajām problēmām? Kad es mēģināju ņemt vērā viņu vēlēšanos, gaidas vai arī viņu bažas atzinu par pareizām?

Jautājumi par piedošanu

Kontaktā ar tuviem cilvēkiem vienmēr gadās situācijas, kad kāds otram nodara pāri. Neskatoties uz to, kurš ir vainīgs, ceļš uz izlīgšanu ir piedošana. Laulībā turklāt ir tā, ka zināmā mērā abas puses vien­mēr ir atbildīgas par konfliktu un tāpēc tas var tikt atrisināts, vienīgi piedaloties abām pusēm.

Pat tad, ja vienai pusei ir acīmredzami nodarīts pāri un tā ir ievainota, arī tai ir par ko lūgt piedošanu. Kaut vai tāpēc, ka iepriekšēja saruna varbūt no­vērstu agre­siju. Tomēr piedošanai un lū­gumam pēc piedošanas jānotiek bez augstprātības, pārākuma sajūtas un sa­va ievainojuma demonstrēšanas.

- Vai es biju gatavs piedot savai lau­lātajai draudzenei vienmēr un visu?

- Vai es gribēju būt gatavs piedot arī tad, kad viņa to vēl nelūdza?

- Kad es pratu vai gribēju prast lūgt piedošanu, ja atklāju savu vainu?

- Kā praksē izpaudu, ka ticu tam, ka lēnprātība un piedošana ir spēcīgāka par vardarbību un atriebību; vai varbūt es paļāvos uz spēku?

- Kā es meklēju saprašanās ceļus, kad jutu, ka man ir nodarīta netaisnība?

- Kad mana reakcija balstījās uz ne­patikas izjūtu?

- Par ko un kādā veidā man ir jālūdz piedošana no mūsu bērniem? Ko no tā, ko esmu nodarījis mūsu bērniem, es varu uzticēt vairs tikai Tev, Dievs?

~ ~ ~

Es zinu, Dievs, ka nespēju līdz galam iepazīt manas dvēseles nelaimi. Es ticu, ka, ja es iešu kopā ar Tevi, Tu arvien vairāk izgaismosi manu sirdi un parādīsi man kārtējās barjeras, kuras es nolieku Tavas mīlestības priekšā un ar kurām es noro­bežojos no savas laulātās draudzenes mīlestības. Es rēķinos ar Tavu mīlestību un patiesību, lai pārkāptu tām vēl vienreiz.

Es Tevi lūdzu, Kungs Dievs, apņem mani ar savu Mīlestības Garu, lai es tagad varētu satikties ar sevi un ar Tevi. Tu esi mīlestības un žēlsirdības avots. Es Tevi lūdzu, palīdzi man lūgt piedošanu Tev un no jauna veidot saikni ar laulāto drau­dzeni. Lai es beidzot dāvātu viņai tādu mīlestību, kādu Tu man esi dāvājis. Es Tevi lūdzu, Kungs, dod man spēku, lai es spertu pirmo soli piedošanā ar vārdu, smaidu, apskāvienu. Es lūdzu Tevi, Kungs, palīdzi man lūgt piedošanu. Palīdzi man uzticēt sevi pilnīgi Tev tagad un vienmēr. Amen.

^{Žurnāls "Katōļu Dzeive"}

• Lasiet vēl:
  12.09.2007 - Sirdsapziņas izmeklēšana laulātajiem ^(Raksti)
  03.10.2007 - Sirdsapziņas izmeklēšana laulātajiem (2) ^(Raksti)