Visām šīm grupām bija savs laiks, kad sarunāties ar kustības „Par Dzīvību” pārstāvēm Diānu Staņko un Dzintru Bušmani, kurām ir liela pieredze darbā ar ģimenēm un bērniem/jauniešiem. Gan jaunieši un viņu vecāki, gan arī skolotāji reizēm ir apmulsuši par piedāvājumiem, kuri tiek sniegti caur televīziju un citiem masu medijiem ar reklāmām, tāpat ar bezatbildīgiem cilvēkiem, kuriem galvenais ir bizness, bet ne jaunieša veselība un nākotne. Biznesa vārdā tiek radīti dažādi mīti par drošu seksu, par mīlestību, kuru identificē vienīgi ar seksu, ka viegli ir izvairīties no atbildības par savu rīcību. Faktiski bizness tiek veidots tikai uz citu cilvēku dzīves traģēdijām. Jo nevar runāt par drošu seksu, kā uzsvēra Diāna Staņko, vienīgi par drošāku seksu. Biznesa vārdā neatklāj ko jaunieša veselībai nodara hormonālās tabletes, lai izvairītos no savas rīcības sekām – bērna. Nerunā, ka iemanto neauglību, sirds un aknu slimības, kuru ārstēšanā ir jāiegulda ārkārtīgi daudz līdzekļu. Daudzi nemaz nevarēs atgūt veselību, kuru vieglprātīgi ir zaudējuši agrā jaunībā. Daudzas ģimenes būs nelaimīgas, jo nevarēs ieņemt bērnu, pēc kura ģimene ilgojas. Mīts arī par to, ka veselīgi ir jauniešiem pēc iespējas agrāk sākt nodarboties ar seksu. Bet ārsti pierāda, ka jo jaunietis ātrāk sāk nodarboties ar seksu, jo ātrāk arī pārstāj to darīt. Sarunā ar jauniešiem (7. – 9.kl.) jaunieši diskutēja par iepazīšanos, par meitenes un puiša attieksmi vienam pret otru un pareizu sevis pasniegšanu, lai otrs nesaprastu nepareizi jaunieša raidītos signālus. Diāna attēloja puiša un meitenes nepareizo izturēšanos, jo tieši meitenēm jāļauj puišiem būt par puišiem un puišiem jāļauj, lai meitenes ir meitenes, kuras puisis ievēro un izturas ar cieņu. Puiši rakstīja kādu viņi vēlētos redzēt savu sievu, tai jābūt apņēmīgai un čaklai, skaistai, tīrīgai, seksīgai, gudrai, dzīvespriecīgai un dzīvai (pierakstīts pēc jauniešu teiktā). Tāpat arī meitenēm vajadzēja uzrakstīt, kādu viņas vēlas savu vīru, tam jābūt strādīgam, asprātīgam, godīgam, tīrīgam, stipram, inteliģentam, gudram (pierakstīts pēc jauniešu teiktā). Pārrunājot ar jauniešiem par to, kad uzsākt seksuālās attiecības, tomēr loģiski pienāca pie secinājuma, ka tās uzsākamas ir tikai pēc laulībām, lai pasargātu sevi no dažādām slimībām (HIV un STI) un psiholoģiskām traumām. Diāna uzzīmēja uz tāfeles kādu shēmu: Jānis vēlas:
ēst – ir kartupeļi
ir nosalis – ir silts radiators
vēlas seksu – ir ilze Diāna raksta „ilze” ar mazo sākuma burtu. Jaunieši par to protestē, bet Diāna paskaidro, ka šajā gadījumā ilze ir tāda pati lieta kā kartupeļi un siltais radiators, ar kuru Jānis apmierināja tikai savas iegribas. Dzintra Bušmane runāja ar skolotājiem un vecākiem, ka cilvēks ir seksuāla būtne un seksualitāte nav atdalāma no cilvēka. Kādreiz centās slēpt šos jautājumus un tiem nepieskarties. Bet bērnam ir jautājums un viņš vienmēr atradīs atbildi uz to, bet vai tā būs labākā atbilde, ja to iegūs no draugiem uz ielas ne no saviem vecākiem. Bērniem ir jāsniedz vienkārša atbilde, kuru bērns sapratīs. Piemēram, kad bērns jautā, kā rodas bērni var atbildēt, ka bērns rodas no mammas un tēta mīlestības. Uz jautājumu ir jāatbild vienmēr. Ģimenē ir vislabāk runāt par bērnam svarīgiem jautājumiem pareizā vērtību sistēmā. Tādas sarunas bērnam dos stabilitātes sajūtu, ka viņam ir ģimene, kurā var rast atbildes uz saviem jautājumiem un ka viņš ir ievērots, viņa jautājums ir bijis svarīgs arī vecākiem, kuri nekavējoties ir snieguši atbildi. Pēc Dzintras domām pareizai vērtību skalai jābūt šādai: 1. Dievs,
2. ģimene un cilvēks,
3. materiālais,
4. nauda. Tomēr ne reti šī skala tiek apgriezta otrādi ar to, ka bieži vecāki bērnam saka, ka nav laika ar viņu nodarboties, jo jāpelna nauda. Bērni agri, jau no 12 gadu vecuma, sāk nodarboties ar seksu. Bet bērnam tas nemaz nav svarīgs. Tas ir tikai pieaugušo un masu mediju uzspiests stereotips. Bet kāpēc bērni tomēr ar to nodarbojas? Tāpēc, ka bērni nesaņem tik daudz mīlestības kā tas viņiem būtu nepieciešams, bet bērni, alkstot pēc mīlestības, atrod to pie draugiem. Ja skolotāji vai vecāki spēj izskaidrot, kāpēc nevajag seksuālas attiecības pirms laulībām, tad arī bērni to pilnīgi pieņem. Tie pusaudži, kuriem ir pašapziņa, zina, kas ir sekss un kad uzsākt seksuālo dzīvi. Ne reti vecāki ar savu vienaldzību, kas ir viena no vardarbības pret bērnu vissmagākajām formām, izstumj savu bērnu uz ielas. Dzintra Bušmane no savas prakses stāsta, ka ja bērnam ir problēmas, tad pirmkārt ir problēmas ar vecākiem. Ja tās atrisinātu vispirms ir jādalās mīlestībā abiem vecākiem un ar bērnu. | 
