Liepājas "Sv. Mārtiņa de Porres palīdzības māja" sniedz palīdzību jaunajām māmiņām, ielas bērniem un ģimenēm, kuras ir nonākušas trūkumā. Savos desmit pastāvēšanas gados, "Mārtiņmāja" ir izveidojusies ne vien par palīdzības māju, bet arī par vietu, kur var mācīties ģimeniskas attiecības ar tiem, kuri ir izslāpuši pēc siltuma, sirsnības, uzticēšanās, mīlestības un draudzības. Par to var pateikties visiem tiem cilvēkiem, kuri ir rūpējušies un gādājuši, lai visus šos gadus Mārtiņmājas mīlestības un žēlsirdības gars neizzustu.  Liepājas Mārtiņmājas svinības iesākās ar Svēto Misi, kuras laikā visi tās darbinieki un dzīvojošie iemītnieki pateicās Dievam par doto iespēju piederēt, kalpot un iejusties šīs mājas draudzīgajā pulkā. Dominikāņu tēvs Oskars Jabloņskis sprediķī atzīmēja, ka šajā dienā mēs visi svinam svētā Mārtiņa no Porres atceres dienu. Svētais Mārtiņš bija izcils paraugs tam, ko nozīmē būt žēlsirdīgam, ko nozīmē patiešām pildīt Jēzus Kristus aicinājumu – mīlēt citus tā, kā Kristus mūs ir mīlējis.
Svētais Mārtiņš ir dzimis 1569. gadā Limā. Tā kā savā ģimenē viņš mīlestību no tēva puses nesaņem, tad bērnībā daudz cieš no mīlestības trūkuma. Tomēr drīz vien viņš saprot, ka ir Kāds, kurš viņu ļoti mīl – tas ir Jēzus. Līdz ar šo brīdi, tad arī mainās Mārtiņa turpmākā dzīve. Viņš iestājas dominikāņu klosterī, kļūdams par klosterbrāli, lai turpmāk savu dzīvi veltītu visiem tiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība – palīdzēt trūcīgajiem, ārstēt nabadzīgos, gādāt un rūpēties par visiem atstumtajiem un slimajiem. Priesteris uzsvēra, ka svētais Mārtiņš savā dzīvē pilnīgi izpildīja Kristus atnākšanu pie mums cilvēka miesā. Kristus ir mūsu paraugs mīlestībā pret citiem, Kristus ir mūsu paraugs kā pareizi rīkoties. Svētais Mārtiņš savā dzīvē ļoti uzticīgi sekoja šim Kristus paraugam. Sava sprediķa noslēgumā, dominikāņu tēvs atzīmēja, ka šodien mēs varam pateikties Dievam par šo svēto, kurš vienlaikus darīja ļoti vienkāršas, bet ļoti lielas lietas. Arī mēs, ticīgie, varam lūgt Dievu, lai mūsos vienmēr būtu žēlsirdība pret citiem, lai mēs spētu iežēloties pret citiem un lai mēs spētu, cik vien varam, dalīties ar citiem ar to, kas mums ir - materiāli vai lūgšanā gan par dzīvajiem, gan mirušajiem. Liepājas Mārtiņmājas svinības noslēdzās ar kopīgu agapi. Sanita Zustere,
"Vatikāna radio", Liepāja | 
;)