Jaunais liturģiskais gads atgādina, ka cilvēkam ir nepieciešama „iekšējā atgriešanās”. Vienīgā un patiesā novitāte ir Kristus: tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Tādēļ ticīgie dzīvo ar cerību tikties ar Kungu – teica Svētais tēvs.
„Šī svētdiena ir vispiemērotākā diena, lai katoliskajai Baznīcai un visiem labas gribas cilvēkiem dāvātu savu otro encikliku, ko veltīju kristīgās cerības tematikai” – sacīja pāvests. Tās saukums ir „Spe salvi”, jo sākas ar sv. apustuļa Pāvila vārdiem: „Spe salvi facti sumus” – „Cerībā mēs esam atpestīti” (Rm 8, 24). Svētais tēvs uzsvēra, ka šajā un citos Jaunās Derības fragmentos, vārds „cerība” ir cieši vienots ar vārdu „ticība”. Tā ir žēlastības dāvana, kas iekšēji izmaina dzīvi tam, kas to ir saņēmis. Par to liecina daudzu svēto dzīves pieredze. „Uz kā balstās šī „cerība” – tik liela un „neaptverama”, ka varam teikt, ka tieši tajā ir mūsu pestīšana? Tās būtība ir Dieva pazīšana, mīloša un žēlsirdīga Tēva sirds atklāšana” – skaidroja pāvests.
Uzrunas turpinājumā Benedikts XVI atzina, ka mūsdienu zinātne ticību un cerību pamazām nobīda līdz privātajai sfērai. Šodien cilvēkam un pasaulei ir vajadzīgs Dievs. Pretējā gadījumā paliksim bez cerības. Pāvests norādīja uz enciklikā ietverto patiesību, ka pati zinātne nav spējīga atpestīt cilvēku. „Atpestīt cilvēku var vienīgi mīlestība, kas piepilda viņa personisko un sabiedrības dzīvi ar labestību un skaistumu. Tas nozīmē, ka cerības avots ir Dievs, kas atnāca pie mums savā Dēlā Jēzū Kristū” – teica pāvests.
Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, Benedikts XVI atgādināja, ka Adventa pirmajā svētdienā Baznīcas liturģija norāda uz nepieciešamību būt nomodā un lūgties, lai varētu labi sagatavoties uz tikšanos ar Kristus, kurš nāk. 
| 
