Tas ir Ziemassvētku prieks, ko Dievs mums dāvina. Bet arī mēs varam dāvināt Ziemassvētku prieku Dievam. Atcerēsimies, ka esam Dieva bērni. Kad bērns ir pazudis, vecāku nemiers un sāpes ir neaprakstāmas, domājot par to, ka viņš ir tur – ārā, tumsā un aukstumā, kur viņu apdraud dažādas briesmas. Viņi dodas to meklēt. Dieva nemiers un sāpes par mums, viņa mīļajiem, briesmu tumsā pazudušajiem bērniem, lika viņam nākt pasaulē mūs meklēt. Ziemassvētki ir Dieva lielā glābšanas misija. Tēvam, kurš meklē, nav augstāka prieka kā atrast pazudušo. Viņš steidzas tam pretī viņu apskaut un saukt par savu. Mēs varam uzdāvināt Dievam lielu prieku, darot sevi atrodamus. Izejot viņam pretī. Līdzīgi mēs varam iepriecināt savus tuvākos – darot sevi viņiem atrodamus. Lieciet Ziemassvētku dāvanai svaru kausos pretī paši sevi. Iepazīstiet tuvāk savus bērnus, savus vecākus, brāļus, māsas, draugus. Sargājiet cits citu no vientulības un sirdssāpēm. Jo, kaut arī jūs būtu kopā daudzus gadus, var pienākt brīdis, kad tie liksies kā īsi mirkļi un jums būs žēl, ka to ir bijis tik maz. Dievs piedzima pasaulē kā cilvēks Jēzus. Viņš mācīja ļaudis, tiem kalpoja, dziedināja viņu vainas, uzņēmās mūsu grēkus un atdeva sevi par izpirkuma maksu, lai darītu mūs par Dieva bērniem debesīs. Lai tas liek mums pārdomāt arī to, cik nozīmīga ir mūsu zemes dzīve, cik dārgs ir katrs tās mirklis. Lai gaiši un svētīti Kristus dzimšanas svētki! Jānis Vanags,
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Ziemassvētki ir sirds svētki. Kristus uzrunā mūsu sirdi un prasa pēc naktsmājām mūsu sirdī. Kā Jāzeps un Marija meklēja pēc naktsmājām Ziemassvētku vakarā, tāpat Jēzus klauvē pie mūsu sirds durvim un sevi nostāda lūdzēja lomā. Jēzus gaida, lai mēs atveram savu sirdi Dieva Sūtnim, pašam dieva Dēlam. Ja Kristus dzimšana ir vēsturisks fakts, tad tikpat vēsturisks fakts ir mūsu atvērtā sirds, sagaidot Kristus dzimšanu. Jautājums paliek, vai mēs paliksim neticīgi, vai ieticēsim par Kristus nākšanu pasaulē; vai atvērsim savas sirds durvis, vai tās paliks aizvērtas ar uzrakstu – „Kristum šeit nav vietas”. Par mūsu sirds atvērtajām durvim liecina mūsu Adventa gatavošanās Ziemassvētkiem; apsveikumu izsūtīšana; iešana pie grēksūdzes; apņemšanās izmainīt savu attieksmi iepretim ģimenei – bērniem – laulāto draugu vai draudzeni, mūsu pašu piedalīšanās svētku dievkalpojumā. Mūsu ģimenes satikšanās pie svētvakara maltītes, izlīgšanas gars, piedošanas apziņa un miers sirdī – izsaka vēsturisku faktu, ka 2007.gadā mēs uzņemam Kristu un esam atvēruši savas sirds durvis. Ziemassvētku prieks atkal izpaužās tajā, ka Dievs piedod Ādama un Ievas grēku un pats nāk mūs glābt. Ne tikai mūs izglāb, bet atjauno mūsu dzīvi, izved mūs no tumsas Gaismā, nostiprina mūsu vājo gribu ar Dieva žēlastības palīdzību, iemāca mūs mīlēt, atjauno mīlestību ar Dievu un cilvēku pašu starpā. Ziemassvētki ir sirds svētki, kad mēs ļaujam sirdij runāt, ticībai atmosties, prātam pieņemt, garam stiprināt un Kristum nākt un mūs iepriecināt. Ziemassvētki ir laiks meklēt pēc Betlēmes Zvaigznes, kura rāda ceļu kā izbrist no tumsas Gaismā. Šajos Ziemassvētkos, ja jūs jutāties, ka jums nekā nav ko dot Jēzus Bērniņam, ka jūsu rokas ir tukšas, prāta un gudrības maz, sirds nomaldījusies pa pasaules ceļiem, ejat šodien pie Kristus silītes kā Betlēmes ganiņi. Uzticat Viņam savu sirdi, savu prātu un gribu, savu dzīvi. Jūs atradīsiet melodiju jaunai dziesmai. Viņš, patiess Dievs, ielūdz jūs kļūt par Viņa Valstības mantiniekiem. Kļūsim par „Labas Gribas” cilvēkiem un pievienosimies lielajam ticīgos skaistam un kopā dziedāsim „Gods Dievam Augstībā”. Antons Justs,
Jelgavas diecēzes bīskaps Kristus atnākšana bija kā liela dāvana. Pateicoties tai, mūsu pasaulē ir notikušas lielas izmaiņas. Mainījusies vienkāršā cilvēka vieta sabiedrībā, katrs cilvēks vienādi vērtīgs Dieva priekšā, katram ir cilvēktiesības, bērnu vērtība un aizsardzība, cieņa pret sievieti, ģimenes svētums un tās loma veselīgas sabiedrības pastāvēšanā. Arī verdzības atcelšanu ietekmēja kristīgie aktīvisti. Kristīgā darba ētika savulaik ļāva Rietumiem uzplaukt. Reliģijas atšķirtība no valsts dāvā cilvēkiem ticības brīvību. To neizgudroja ateisti, lai pasargātu sevi no pievēršanās ticībai, bet to iedibināja kristieši, lai visiem cilvēkiem garantētu ticības brīvību. Modernā zinātne uzskata, ka šo pasauli ir radījis Gudrs Radītājs un tāpēc tā ir izzināma un saprotama. Kristīgajā pasaules daļā ir nostiprinājusies un attīstījusies demokrātija, veidojas labdarības organizācijas. Tā ir tikai maza daļa no Kristus dāvātās bagātības cilvēcei, bez kuras mums būtu grūti pat iztēloties Rietumu kultūru un šo pasauli vispār. Daudzas no šīm vērtībām, liekas, jau pastāv pašas par sevi, un var sākt šķist, ka var mierīgi atmest Kristu, bet šīs vērtības paliks. Tā ir ilūzija. Pat filozofs Nīče atzina, ka Rietumu vērtības ir balstītas kristietībā. Atmetot Kristu, mēs zaudēsim un zaudējam arī vērtības. Varbūt būsit dzirdējuši teicienu štrunts par ozolu, ka tik zīles. Kā bez ozola nav zīļu, tā bez Kristus nebūtu Rietumu vērtību. Kristus ir tā sāls, kas pasargā sabiedrību no iekšējas bojāejas un satrūdēšanas. Kā Kristus izmainīja visu pasaules gaitu pēdējos divtūkstoš gados, tā Kristus var izmainīt katra cilvēka dzīvi šodien! Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus! Pēteris Sproģis,
Latvijas Baptistu savienības bīskaps | 
