Sūtņa atbilde bija sekojoša: „Cilvēks domā, bet Dievs dara”. Napoleons uz to atcirtis: „Sakiet jūsu imperatoram, ka es arī esmu tas, kurš domā un dara!” „Manas slavas zenītā, es biju tādā cieņā, ka vairāki cilvēki labprāt par mani atdeva savas dzīvības. Taču bija nepieciešama mana klātbūtne, lai iedrošinātu karavīrus iet nāvē. Bet tagad, kad atrodos uz Sv. Helēnas salas, kurš par mani cīnās, kurš palicis man uzticīgs? Tāds ir vareno cilvēku liktenis! Kāda milzīga aiza ir starp manu krišanu un Dieva Dēla mūžīgo varu! Es neesmu vēl miris, bet mani darbi jau ir sabrukuši. Kristus mira pirms 19 gadu simtiem, bet Viņa darbi vēl eksistē kā toreiz, kad Viņš staigāja pa šo zemi. Viņš pat nedomāja bīties no savas nāves, Viņš to sagaidīja mierīgi. Viņš ir vienīgais, kurš pēc savas nāves ir palicis dzīvs un varens. Gandrīz visās zemes malās tiek sludināts Viņa vārds. Jēzu mīl un Viņu pielūdz... Maķedonijas Aleksandrs, Jūlijs Cēzars, Kārlis Lielais un es, mēs bijām varenu valstu dibinātāji, bet uz ko ir balstījusies mūsu vara? Uz spēku! Jēzus Kristus savu valstību ir dibinājis uz mīlestību un vairāki tūkstoši cilvēku ar prieku atdotu savu dzīvību par Viņu. Jēzus ir iekarotājs, kurš patiesi apvieno, ne tikai vienu tautu, bet visu cilvēci ar sevi pašu. Kāds brīnums! Cilvēka dvēsele ar visām savām dotībām jūt ciešu saiti ar Jēzus esamību. Un kāpēc? Pateicoties vienam brīnumam, kurš pārspēj visus citus. Kristus ir mīlestība, un Viņš grib šo mīlestību dot cilvēkiem un iekarot viņu sirdis, tas ir viss, ko Viņš vēlas. Un cilvēki Viņam uztic savas sirdis! Visi iekarotāji ar saviem talantiem ir cietuši sakāvi, jo pakļaujot pasauli, viņi nav ieguvuši nevienu draugu. Attiecības, kuras ir starp Jēzu Kristu un Viņa atpestītiem, ir vissvētākā un varenākā saikne... Tas mani apbrīno un jo vairāk par to domāju, jo vairāk pārliecinos par Kristus dievišķību. Esmu pārliecināts, ka Kristus bija ne tikai cilvēks, Viņš bija un ir DIEVS!” Katolik.ru / Katedrāle.lv | 
