“Iesākums bija ļoti aktīvs, bija daudz bērnu svētdienas skolā, nāca daudzi nekatoļi. Tad mums bija mazliet tāds ledus laikmets, bet tagad draudze ir atdzīvojusies un atkal iet uz augšu,” neslēpj draudzes vecākā. Viņa stāsta, ka pirms desmit gadiem toreizējais prāvests Vilhelms Lapelis aicinājis uz tikšanos, vai nevajadzētu Grobiņā veidot savu draudzi, un pirmie dievkalpojumi tika organizēti “siltumtīklos”. Iepriekš M. Ķude, tāpat kā citi Grobiņas katoļi, aktīvi apmeklējusi dievkalpojumus katedrālē Liepājā, turp uz svētdienas skolu regulāri devās viņas meita. “Svētdienās autobusi normāli negāja, arī tagad satiksme nav izdevīga. Daudzām bija mazi bērni, un ne vienmēr ir iespējams braukt uz Liepāju, uz vietas arī ir daudz katoļu. Citreiz brauc pat no Durbes,” skaidro M. Ķude.
Grūti gājis, meklējot un saskaņojot ar pašvaldību baznīcas atrašanās vietu, bet nu jau sesto gadu draudze pulcējas arhitekta Andra Kokina projektētā baznīcā. Pilsētas attīstības plānā šim rajonam esot paredzēta apbūve, būšot dzīvojamās mājas, sabiedriskas celtnes. Baznīca jau ir, pagaidām tā labi saskatāma arī no šosejas. Šogad darbu atsākusi svētdienas skola, iespējams, vasarā turpināsies Spēļu dienas bērniem. Savulaik bijušas arī nometnes jauniešiem. Draudzē “pēc papīriem” esot pāri par diviem simtiem locekļu. “Man bija tā laime stāvēt pie jūsu šūpuļa kāršanas, un nu varu priecāties, kā jūs augat,” svētku uzrunā teica bīskaps V. Lapelis. Sv. Brigitas baznīca pēc izskata atgādinot šķirstu, kur savulaik Noass patvērās plūdu laikā. Arī draudze esot kā patvēruma vieta, kā iespēja cilvēkam piedzīvot Dievu un ļaut sevi darīt laimīgu. Priesteris J. Meļņikovs norāda, ka draudze jau nav tikai baznīcā, tā ir pilsētā, pagastā. “Cilvēks var palasīt grāmatas, bet tas nav Dieva piedzīvojums. Svarīgi ir piedzīvot Dievu, sāpīgi vai priecīgi, bet tieši Dieva piedzīvojums liek iegriezties baznīcā.” "Kursas Laiks" | 
