Kapela atrodas slimnīcas pirmajā stāvā. Pa gaiteni aizejot gandrīz līdz galam, vienā no šķērsgaiteņiem var sameklēt telpu ar 130. numuru un norādi “Kapela”. Tajā aiz altārvietas ir paslēpies kapelānes kabinets, no pulksten 15 līdz 17 ir pieņemšanas stundas. Apvienības “Gideoni” pārstāvis Jānis Čirkšis atcerējās, ka pirmais dievkalpojums slimnīcā noticis 1990. gada rudenī. I. Mazlevska spriež, ka dažādu konfesiju organizēti svētbrīži darbdienu pēcpusdienās reizi nedēļā varētu turpināties. Viņas sapnis esot diennakts garīgās aprūpes dienests, lai arī kapela būtu atvērta nepārtraukti. Kapelas izveidi finansēja pilsētas dome. Slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš atzina, ka pēc dažiem mēnešiem kapelānes darba varot tikai brīnīties, kā slimnīca līdz šim iztikusi bez šāda speciālista. Svētību kapelai deva luterāņu mācītājs Pēteris Kalks, Kurzemes iecirkņa pareizticīgo prāvests Nils Druvaskalns, Romas katoļu bīskaps Vilhelms Lapelis, baptistu mācītājs Mārtiņš Balodis. N. Druvaskalns nodeva arī visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību un izteicās, ka tagad Liepājā ir par vienu dievnamu vairāk. Turklāt šis esot bagātāks par citiem – te pulcēsies visas konfesijas. “Mediķis nereti ir ļoti noguris ne fiziski, bet garīgi, kad pacients uztic savas problēmas. Ir arī savstarpējas domstarpības, smagi risināmi jautājumi, kad dvēseliski ir grūti. Kapela ir tiešām nepieciešama,” vērtē Ķirurģijas bloka virsmāsa Mārīte Jankovska, katoliete, kas slimnīcā strādā 38 gadus. Kapelas interjera autors ir slimnīcas Tehniskās ekspluatācijas nodaļas vadītājs Māris Šnipke. Darbus M. Šnipkes vadībā veica slimnīcas galdnieki Andrejs Pāvils un Dainis Lūks. Tās tapšanā piedalījās arī slimnīcas māksliniece Selga Dragomirecka. "Kursas Laiks" | 
