Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

6. februārī Baznīcā sākas Gavēņa laiks
06.02.2008 pl. 08:01

Trešdien, 6. februārī, Baznīcā visā pasaulē sākas Gavēņa laiks. Tas ir īpašs pārdomu laiks, pat ceļš, kurā ticīgie, un ne tikai, tiek aicināti vairāk lūgties, gavēt un darīt žēlsirdības darbus.

Gavēņa laiks ilgs līdz Lieldienām. Pāvests ik gadus šim notikumam raksta vēstījumu un šī gada temats ir no svētā Pāvila Vēstules korintiešiem (2 Kor 8,9), kurā viņš uzsver kristīgās vērtības, kurām būtu jāpievērš uzmanība. Būtiskākais vēstījumā ir par solidaritāti cilvēku starpā, dalīšanos ne tikai materiālajos labumos, bet arī garīgajos un, lai šī dāvanu došana nepārvērstos devēja pašapliecināšanās veidā un liekulībā.

Lielais gavēnis sākas ar, tā saukto, Pelnu trešdienu, kurā ticīgie pulcējas dievnamos, lai lūgtos un no priestera saņemtu krusta zīmi uz pieres, kuru viņš iezīmē ar pasvētītiem pelniem. Pelni, kas tiek izmantoti dievkalpojuma liturģijā ir ar īpašu nozīmi, tas ir simbols cilvēka trauslumam un tam, ka cilvēka dzīves gaitas kādreiz izbeidzas, pazūd visi šīs zemes materiālie labumi.

Pelnu trešdienā, Baznīcā ir noteikts stingrs gavēnis, tas ir, atturēšanās no ēdiena. Tas jāuztver nevis kā sevis spīdzināšanas veids, bet gan kā mīlestības un solidaritātes zīme ar tiem cilvēkiem, kuriem ir dažādas dzīves grūtības. Un kā pamudinājums, lai mēs spētu arī atsacīties un ziedot kaut daļu no tā, kas mums ir, savu līdzcilvēku labā. Kā piemērs tam ir lielais Kristus mīlestības upuris.

Tāpēc Baznīca kristiešus aicina šo laiku vairāk veltīt lūgšanai, gavēnim un žēlsirdības darbiem. Žēlsirdības darbos atklājas cilvēka dvēsele un viņa patiesie sirds nodomi. Dažkārt norūpējušies paši ar sevi, aizmirstam solidaritātes īsto nozīmi: „ Materiālos labumus, kas mums likumīgi pieder, nevajag uzskatīt tikai par savu īpašumu; tiem ir arī sociālā vērtība un paredzēti visiem cilvēkiem", to mums atklāj Katoliskās Baznīcas Katehisms, n. 2404.

Svētie Raksti mūs aicina uz žēlsirdības darbiem: „Kam būtu šīs pasaules manta un viņš redzētu savu brāli trūkumā, bet noslēgtu tam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?" (1 Jņ 3,17).

"Evaņģēliskā žēlsirdība nav vienkārša filantropija", raksta pāvests, ar to vēlēdamies uzsvērt, ka žēlsirdības darbi nav jāveic sevis izcelšanai un personisko vēlmju īstenošanai, bet , ka īsts žēlsirdības darbs nāk no mīlestības uz Dievu un uz savu tuvāko.

LRKB IC