Dienas Svētā Mise
Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 49, 1-6) Klausieties, salas, un ņemiet vērā, jūs tālīnie ļaudis: Kungs mani ir paaicinājis jau no dzimšanas, jau no manas mātes miesām Viņš pieminēja manu vārdu. Un manu muti Viņš izveidoja kā asu zobenu, savas rokas pavēnī mani paslēpa. Viņš padarīja mani līdzīgu asinātai bultai un mani noslēpa savā bultu makā. Un Viņš man sacīja: “Izraēl, tu esi mans kalps, kurā es tikšu pagodināts.” Bet es sacīju: “Veltīgi esmu pūlējies, lieki un ne par ko esmu šķiedis savus spēkus. Tomēr mana taisnība ir pie Kunga un mans atalgojums ir pie mana Dieva.” Es tiku pagodināts Kunga acīs, un mans Dievs kļuva mans stiprums. Un tad Kungs, kas mani jau no dzimšanas ir darījis par savu kalpu, sacīja, lai es atgrieztu pie Viņa Jēkabu un sapulcinātu Viņam Izraēli. Un Viņš teica: “Tas ir par maz, ka tu esi mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ tos, kas atlikuši no Izraēļa. Es tevi iecelšu par gaismu pagānu tautām, lai mana pestīšana aizsniegtos līdz pat zemes robežām.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 139 (138) Refrēns: Pateicība Dievam, manam Radītājam! Kungs, Tu esi izpētījis un iepazinis mani,
Tu zini, kad es sēžu un kad pieceļos.
Manas domas Tu saproti no tālienes,
Tu seko manām gaitām un atpūtai,
un Tev redzami ir visi mani ceļi. R. Jo Tu esi veidojis manas īkstis
un mani esi radījis mātes klēpī.
Es pateicos Tev, ka tik brīnumaini esmu radīts.
Tavi darbi ir apbrīnas cienīgi,
un mana dvēsele to labi zina. R. Mani kauli Tev nebija apslēpti,
kad slepenībā es tiku radīts
un veidots zemes dziļumos. R. Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 13, 22-26) Tajās dienās Pāvils sacīja: “Dievs mūsu tēviem iecēla Dāvidu par ķēniņu un liecināja par viņu, sacīdams: “Es esmu atradis Dāvidu, Jesses dēlu, vīru pēc mana prāta, kas izpildīs visu, ko es gribu.” No viņa pēcnācējiem saskaņā ar apsolījumu Dievs sūtīja Pestītāju Jēzu, pirms kura atnākšanas Jānis visai Izraēļa tautai sludināja grēku nožēlošanas kristību. Savas gaitas beidzot, Jānis sacīja: “Par ko jūs mani uzskatāt? Es tas neesmu, bet, lūk, pēc manis nāk Tas, kam es neesmu cienīgs no kājām atraisīt kurpes!” Vīri, brāļi! Ābrahama cilts dēli un tie no jums, kuri bīstas Dieva! Šis pestīšanas vārds ir sūtīts mums!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja. Tu tiksi saukts par Visaugstā pravieti,
tu iesi Kunga vaiga priekšā
sagatavot Viņam ceļu. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 57-66.80) Elizabetei pienāca laiks dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu. Kad viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Kungs viņai ir parādījis lielu žēlastību, tie priecājās kopā ar viņu. Astotajā dienā viņi sanāca apgraizīt bērnu un gribēja viņu nosaukt viņa tēva vārdā par Zahāriju. Bet viņa māte atbildot sacīja: “Nē, viņš tiks nosaukts par Jāni.” Tie viņai iebilda: “Tavos rados nav neviena, kas sauktos šajā vārdā.” Un tie ar zīmēm jautāja tēvam, kā tas vēlētos bērnu nosaukt. Palūdzis rakstāmo plāksnīti, Zahārijs uzrakstīja: “Viņa vārds ir Jānis.” Un tūlīt viņam atvērās mute un atraisījās mēle, un viņš runāja, slavēdams Dievu. Visus viņu kaimiņus pārņēma bailes, un visā Jūdejas kalnu apvidū tika pārrunāts šis notikums. Un visi, kas dzirdēja, to paturēja savā sirdī, sacīdami: “Kas gan no šī bērna iznāks?” Jo Kunga roka bija ar viņu. Bet zēns auga un stiprinājās garā, un dzīvoja tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājas Izraēļa priekšā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. | 
