Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 55, 10-11) Tā saka Kungs: “Kā lietus un sniegs nonāk no debesīm un tur vairs neatgriežas, bet aplaista un atveldzē zemi, padara to auglīgu un dod sēklu sējējam un maizi ēdājam, tāds būs arī mans Vārds, kas izies no manas mutes, – tas neatgriezīsies pie manis tukšā, bet izdarīs visu, ko vien esmu gribējis, un paveiks to, kā dēļ esmu to sūtījis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 65 (64) Refrēns: Sēkla nes augļus labā zemē.
Dievs, Tu apmeklē zemi un to dzirdini,
Tu dari to ļoti bagātu.
Dieva upe ir ūdens pilna.
Tu liec augt viņu labībai. R. Jo tā Tu sagatavo zemi,
Tu laisti tās vagas un nolīdzini tās arumus,
Tu dari to mīkstu ar lietu un svētī tās augļus.
Tu vainago gadu ar saviem labumiem,
Tavas pēdas lāso no treknuma. R. Tuksneša ganības ir klātas ar rasu,
un ar līksmību apjožas uzkalni.
Aitu ganāmpulkos ietērpjas pļavas,
un ielejās viļņojas labība,
tās dzied un gavilē. R. Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom 8, 18-23) Brāļi, es uzskatu, ka šī laika ciešanas nav salīdzināmas ar nākamo godību, kas mūsos atklāsies.
Jo radība ar ilgām gaida Dieva bērnu parādīšanos. Radība tika pakļauta tukšībai ne pēc savas, bet pēc pakļāvēja gribas cerībā, ka arī radība tiks atbrīvota no vergošanas iznīcībai, lai iegūtu Dieva bērnu godpilno brīvību. Mēs taču zinām, ka visa radība vaid un cieš mokas līdz pat šim laikam. Un ne tikai viņa, bet arī mēs paši, kas jau saņēmām Gara pirmās dāvanas, arī mēs paši sevī vaimanājam, gaidīdami Dieva bērnu tiesības – mūsu miesas izpestīšanu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Sēkla ir Dieva Vārds, bet sējējs ir Kristus, kas Viņu atrod, tas dzīvos uz mūžiem. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 13, 1-23) Tajā laikā Jēzus bija pie jūras. Un daudz ļaužu sapulcējās ap Viņu, tāpēc Viņš iekāpa laivā un apsēdās, bet visi ļaudis stāvēja krastā. Un Viņš tiem daudz runāja līdzībās, sacīdams: “Lūk, sējējs izgāja sēt. Viņam sējot, daža sēkla nokrita ceļmalā, un atlidojuši putni to apēda. Citas nokrita klinšainā vietā, kur nebija daudz zemes, un tūlīt uzdīga, jo tām nebija dziļas augsnes. Kad uzlēca saule, tās novīta un nokalta, jo tām nebija sakņu. Bet citas krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un tās nomāca. Bet vēl citas krita labā zemē un nesa augļus – cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. Kam ir ausis, tas lai klausās!” Un mācekļi, piegājuši klāt, Viņam jautāja: “Kāpēc Tu viņiem runā līdzībās?” Atbildot Jēzus tiem sacīja: “Tāpēc ka jums ir dots saprast Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem nav dots. Jo, kam ir, tam tiks dots, un viņam būs pārpilnība; bet, kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas viņam ir. Es tādēļ runāju viņiem līdzībās, ka viņi redzēdami neredz, dzirdēdami nedzird, nedz arī saprot. Attiecībā uz viņiem piepildīsies Isaja pravietojums, kas saka: “Ar dzirdi jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; skatīdamies redzēsiet, bet nesaskatīsiet. Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm viņi ir slikti dzirdējuši un savas acis aizvēruši, lai ar acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu, un lai neatgrieztos, ka es viņus dziedinātu.” Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird! Patiesi, es jums saku: daudzi pravieši un taisnīgie vēlējās redzēt to, ko jūs redzat, bet neredzēja, un dzirdēt to, ko jūs dzirdat, bet nedzirdēja. Tad nu klausieties līdzību par sējēju! Pie katra, kas dzird Vārdu par Valstību un nesaprot, atnāk ļaunais un izrauj to, kas bija iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas bija iesēts ceļmalā. Bet iesētais klinšainā vietā ir tas, kas Vārdu dzird un tūlīt ar prieku to pieņem, bet tam nav sakņu, viņš ir nepastāvīgs. Ja sākas spaidi vai vajāšanas Vārda dēļ, viņš tūlīt ieļaunojas. Bet starp ērkšķiem iesētais ir tas, kas Vārdu dzird, bet pasaules rūpes un bagātības viltība nomāc Vārdu, un tas paliek bez augļiem. Bet labā zemē sētais ir tas, kas Vārdu dzird un saprot, un nes augļus – cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. vai īsāk: Mt 13, 1-9 www.mieramtuvu.lv | 
