Aicināti veicināt Dievmātes kultu Mariāņu tēvi kopš šī ordeņa dibināšanas pirmsākumiem (17.gs. otrajā pusē) sludina Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas noslēpumu. Tas nozīmē, ka Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa un visu savas zemes dzīves laiku, pateicoties Dieva žēlastībai, nav izdarījusi nekādu grēku. Priesterus Jāzepu, Andri un Dmitriju Dievs tieši caur Mariju un viņas uzticīgo kalpu garīgo tēvu Viktoru Pentjušu ir aicinājis iestāties mariāņu kopienā un piedzīvot to, ka Dieva žēlastība ir stiprāka par grēku. Priesteris Jāzeps atminas, ka bērnu dienās dzimtajā Krāslavas (vēlāk Izvaltas) draudzē maija mēnesī viņam vecāki uzticēja nest Dievmātes statuju līdz kapsētas krustam, kur sādžas ticīgie pulcējās uz Rožukroņa lūgšanu. Lai gan vēlāk dzīves gaitās viņš bija pazaudējis ticības degsmi, tomēr astoņdesmito gadu sākumā Jāzeps, strādājot izdevniecībā “Zvaigzne”, iepazinās ar priesteriem Jāni Pujatu un Viktoru Pentjušu. Sarunās ar viņiem un lasot viņu iedoto garīgo literatūru, viņš pēkšņi atklāja savu niecīgumu un grēcīgumu, kā arī Dieva bezgalīgo mīlestību. Pēc tam Jāzeps pa īstam atgriezies pie Dieva savā sirdī piedzīvoja īpašu Dievmātes pieskārienu un žēlastību. Vēlāk Jāzeps Sitnieks, izvēloties mariāņu tēvu V. Pentjušu par savu garīgo vadītāju, iepazinās ar mariāņu kongregāciju. 48 gadu vecumā Jāzeps iestājās mariāņos, pēc diviem gadiem iesācis studijas Rīgas Garīgajā seminārā, un jau 15 gadus viņš kalpo par priesteri. Priesteris Andris Ševels stāsta: “Dievmāte mani uzrunāja tad, kad es, sešu gadu vecumā, kopā ar vectēvu katru dienu lūdzu Dievmātes litāniju, pēc tam kalpojot par ministrantu Ķemeru baznīcā (Jūrmalā), bieži lūdzos pie Aglonas Dievmātes svētgleznas kopijas, kas toreiz atradās galvenajā altārī. Kad Garīgajā semināra laikā piedzīvoju aicinājuma krīzi, 1996. gadā Jaungada naktī Aglonas bazilikā iekšējā sarunā ar Dievu novēlēju savu aicinājumu Dievmātei, un pēc pusgada ar tēva V. Pentjuša atbalstu es iestājos mariāņu kongregācijā.” Dmitriju Artjomovu Rīgā Kristus Karaļa baznīcā ievedusi vecmamma, kura, runādama krievu valodā, teikusi, ka abi ies uz baznīcu. Dmitrijs saklausījis, ka viņi ies dedzināt ugunskuru (krievu valodā – kostjol, kostjor). Taču, kad ienākuši baznīcā, puisēns tā arī nav sagaidījis, kad tiks aizdedzināts ugunskurs, tomēr no tā brīža viņš bērnudārzā spēlējis Sv. Misi un visi pārējie bērni bija draudzes ticīgie, lai gan puika nesaprata dievkalpojuma jēgu. Pēc kāda laika tomēr audzinātāja nojautusi, kas tā par rotaļu, un, līdzi dzīvojot 80. gadu aizliegumam būt ticīgam, aizliegusi šo rotaļu. Kad sākusies skola, Dmitrijs palicis par svētdienu ticīgo, tomēr Dievs sargājis, lai arī bija pieļauts daudz kļūdu, atminas jaunais priesteris. Pēc skolas Dmitrijs iesniedzis dokumentus Garīgajā seminārā ar domu, ka varbūt uzņems. Semināra laikā no tēva V. Pentjuša viņš uzzināja, ka ir ne tikai priestera, bet arī kopienas brāļa aicinājums. Dmitrijam uzdāvināja svētīga Jura Matuleviča, mariāņu kongregācijas atjaunotāja, dienasgrāmatu, kur uz vāka bija Viļānu mariāņu klostera adrese. Viņš devies turp un sadraudzējies ar mariāņu tēviem. Taču atkal sevis meklēšanas ceļš Dmitriju aizvedis līdz šaubām par savu dzīves ceļa izvēli, no kura, viņaprāt, atturējusi Dievmāte. Pēc tam sekojušas teoloģijas studijas Ļubļinas katoļu universitātē Polijā, kur studē mariāņi no visas pasaules. Nu jau divus mēnešus Dmitrijs kalpo par priesteri Daugavpils Jēzus Sirds draudzē. Sekosim Dievmātes paraugam Priesteris Dmitrijs pastāstīja, ka 688. gadā pāvests Sergijs I 8. septembri pasludinājis par Dievmātes dzimšanas dienu. Lai gan Svētie Raksti neko nemin par Dievmātes dzimšanu, tomēr baznīcas tradīcija stāsta par Marijas vecākiem Joahimu un Annu, kuriem Dievs tikai vecumdienās dāvāja meitu, to savukārt viņi arī veltīja Dievam. Priesteris Jāzeps uzsver katoļu baznīcā vispāratzītu patiesību, ka, tuvojoties Jēzus otrai atnākšanai, arvien biežāk Svētā Marija nāk pie mums un aicina ticēt dzīvajam Dievam un mainīt savu dzīves veidu. Pirms 150 gadiem Dievmāte parādījās meitenei Bernadetei Lurdā, Francijā, un apstiprināja, ka viņa ir Bezvainīgā Ieņemšana. Vēlāk 1917.gadā no 13. maija līdz 13.oktobrim Dievmāte sešas reizes nākusi pie trim ganiņiem Jacintas, Fraņča un Lūcijas Fatimā (Portugālē), un aicināja cilvēci atgriezties pie Dieva, gandarot par visas pasaules grēkiem. Dievmāte brīdināja, ka nāks vēl lielāks posts, ja cilvēce nesāks iet atgriešanās un mīlestības ceļu, bet tik un tā pienāks laiks, ka viņas Bezvainīgā Sirds triumfēs. Pieminot Fatimas notikumus, mariāņu tēvi Viļānos un Daugavpilī ik mēnesi 13. datumu svin kā Dieva Mātes svētkus. Priesteris Andris pastāstīja, ka Dievmātes dzimšanas diena, vārdadiena, Sāpju Dievmātes un citi viņai veltītie svētki izriet no cilvēku dievbijības. Sekojot Marijas, mūsu Mātes paraugam, cilvēks nenomaldīsies, jo viņa vienmēr mūs vada pie sava dievišķā Dēla, un, sastopoties ar Jēzu, mēs labāk izprotam sevi, savu aicinājumu un dzīves mērķi. Marija māca ticēt, ka mēs esam Dieva mīlēti. Mēs varam ne tikai ar lūgšanām godināt Dievmāti, bet arī dzīvot pēc viņas piemēra, sakot “jā” Dieva mīlestībai. Marija ir arī pirmā kristiete, kas ļoti mīlēja Dieva Vārdu un lūgšanu, kas bija uzticīga Dievam gan tad, kad eņģelis pasludināja, ka Viņa kļūs par Dieva Māti, gan tad, kad dzemdēja Jēzus Bērnu Bētlemē, gan tad, kad kopā ar Jēzu gāja krustaceļu un stāvēja pie krusta Golgātā. Viņas lūgšana “Magnificat” (“Augsti slavē Kungu mana dvēsele…”) ir piemērs tam, kā mums jālūdz Dievs – ne tikai griežoties pie Viņa ar lūgumiem, bet arī slavējot un pateicoties. Dievmāte mūs katru aicina mīlēt dzīvo Dievu, lūgt Svēto Garu atjaunot baznīcu, lasīt Svētos Rakstus, piedalīties katru svētdienu Svētajā Misē, biežāk iet pie grēksūdzes, gavēt, gandarīt par saviem un tuvāko grēkiem, lai izskaustu remdenumu tautā un baznīcā. Un šis aicinājums ir aktuāls īpaši mūsu dienās, uzsvēra tēvs Jāzeps. Dievmāte reiz ir teikusi: “Ja jūs zinātu, kā es jūs mīlu, tad jūs raudātu no prieka.” Mariāņu tēvi Jāzeps Sitnieks, Andris Ševels un Dmitrijs Artjomovs aicina nebaidīties uzticēties Dievam un kopā ar Mariju iet Dieva un tuvākmīlestības ceļu. Latgaleslaiks.lv | 
