Tas izpaužas kā darba ražīguma zudums strādnieku skaita samazināšanās dēļ. Zaudējumus rada arī nodokļu maksātāju skaita samazināšanās valstij un pašvaldībām, kurām tas dotu iespēju maksāt lielākas algas skolotājiem, uzlabot veselības aprūpi vai izvietot ielās vairāk policistu. Tas ietver arī zaudējumus sociālajai apdrošināšanai, kas pēc ekspertu domām rada milzu izaicinājumus nākotnei un jautājumus, vai gados jaunākie amerikāņi vispār saņems kādus pabalstus. Deniss Hovards, Pro life grupas Movement for a Better America prezidents, abortu ietekmi uz ekonomiku ir pētījis jau no 1995. gada. „Mēs atklājām, ka 50,5 miljoni ķirurģisko abortu kopš 1970. gada Savienoto Valstu ekonomikai ir izmaksājuši šokējošu summu – 35 triljonus dolāru zaudētā iekšzemes kopprodukta,” viņš 13. oktobrī teica LifeNews.com,” tomēr, iekļaujot aprēķinā arī kontracepcijas līdzekļu, RU- 486 un sterilizācijas radītos zaudējumus, skaitlis pieaug līdz 70 triljoniem.” „Agresīvā dzimstības kontroles politika ekonomikas pieaugumam nākotnē ir radījusi milzu zaudējumus, kurus nekad nevarēs atgūt,” izteicās Hovards. Viņš norāda, ka vērtējumi ir iegūti, reizinot gada individuālo kopproduktu ar abortu kopskaitu kopš 1970. gada. Pētnieks sacīja, ka šī pieeja ir konservatīvāka par valdības aģentūru, piem. EPA lietoto metodi, kuras pamatā ir „caurmēra dzīves ilgums”. Cilvēks, nodzīvojis „caurmēra dzīves ilgumu,” rada vērtību 7,8 milj. dolāru naudā, un Hovards norāda, ka , lietojot šo metodi , abortu radītie zaudējumi ir 11 reizes lielāki vai pārsniedz 390 triljonus dolāru. Jautājums par abortu ekonomisko ietekmi ir radies jau agrāk. Stīvens Mošers, Population Control Institute prezidents, pirms neilga laika rakstīja: „Raugoties uz mūsu nācijas straujo novecošanos, ekonomikas un valdības programmu, piem. sociālās drošības, bankrota risku, jūs varat skaidri ieraudzīt, ka ar ASV iedzīvotāju skaita pieaugumu 0,9% gadā nepietiek.” Jau kopš 1997. gada Hovards ir brīdinājis, ka Savienotās Valstis ir saskārušās ar lielāko finansiālo krīzi, kuras pamatā ir demogrāfiski iemesli. 1997. gadā viņš rakstīja: „Es redzu tikai nelielu varbūtību, ka izdosies novērst sabrukumu, pret kuru 1930. gada lielā depresija liksies kā neveiksmīga bērnu spēlīte.” Kā piemēru neierobežotu abortu kropļojošajai ietekmei uz ekonomiku, Hovards min Padomju Savienību. „Tās sabrukuma galvenais iemesls bija iekšējs: 300 aborti uz 100 dzimušajiem,” viņš teica, ”šobrīd bij. PSRS teritorijās trūkst jaunu sieviešu, lai kompensētu cilvēku zudumu. Līdz 2050. gadam tur gaidāms iedzīvotāju skaita sarukums par 40 miljoniem.” Lifenews.com
Tulk. J.Lulle | 
