1453. gadā Konstantinopoli iekaroja sultāns Mehmeds II un lika Svētās Sofijas katedrāli, kas tolaik bija lielākā kristiešu baznīca pasaulē, pārveidot par mošeju. Baznīcai tika piebūvēti četri minareti, un tā tika pārdēvēta par Aija Sofija mošeju. Tā kā musulmaņu tradīcijas aizliedz figurālus attēlus, brīnišķīgās sienu freskas un mozaīkas tika pārklātas ar apmetumu. Un, kā domā daudzi pētnieki, tieši tāpēc daudzas freskas ir palikušas neskartas. 1935. gadā ar Turcijas pirmā prezidenta Atatjurka dekrētu Aija Sofija pārveidoja par muzeju, un no dažām freskām un mozaīkām tika noņemti apmetuma slāņi. Mūsdienās uz baznīcas sienām var redzēt gan Jēzus Kristus un Dievmātes attēlus, gan citātus no Korāna. Stambulas kultūras un tūrisma aģentūras vadītājs paziņoja, ka restauratori turpinās darbu, lai atsegtu vēl otru mozaīkā veidoto eņģeļa seju. Jau pirms četriem gadiem speciālisti ziņoja, ka katedrāles kupolu rotājošās mozaīkas nepieciešams glābt no iznīcības. 15 gadsimtus tās ir saglabājušās bez jebkādas īpašas aizsardzības. Tomēr šodien mozaīkas birst un iet bojā kondensāta ietekmē. Ekspertus satrieca fakts, ka mozaīku fragmenti, kuros attēloti Jēzus Kristus, Dievmāte un svētie, tiek glabāti kastēs bez jebkādas papildus aizsardzības. Mākslas vēsturnieki toreiz pauda publisku protestu pret nolaidību un vienaldzību, ar kādu izturas pret šedevriem. Profesors Semavi Ejis paziņoja, ka Aija Sofija cieš no nekompetentiem restaurācijas darbiem, un nosauca skandalozo situāciju ar mozaīkām par „kaunu Turcijai”. Šis arhitektūras piemineklis tika nosaukts par „astoto pasaules brīnumu”, bet ar tā mozaīkām apietas, ka ar nevajadzīgiem gružiem. Tad arī Eijis aicināja valdību pieņemt mērus, lai glābtu unikālās mozaīkas. Blagovest-info.ru / Katedrale.lv | 
