Neraugoties uz lietaino laiku, cilvēki kuplā skaitā svētdien pulcējās Svētā Pētera laukumā, lai tiktos ar pāvestu. Pēc lūgšanas Svētais tēvs vērsās pie klātesošajiem un visas pasaules iedzīvotājiem ar vairākiem aicinājumiem. Viens attiecās uz ekonomisko krīzi un šobrīd plaši izplatīto bezdarba problēmu. Pāvests aicināja valdības un uzņēmējus darīt visu iespējamo, lai veicinātu nodarbinātību.
Janvāra pēdējās svētdienas liturģijā iekļauts viens no skaistākajiem Svēto Rakstu fragmentiem – „mīlestības himna”. Pirmajā vēstulē korintiešiem sv. Pāvils vispirms salīdzina Baznīcu ar cilvēka ķermeni. Viņš parāda, ka dažādas Svētā Gara dāvanas kalpo Baznīcas labumam. Pēc tam apustulis atklāj, kas ir „pilnības ceļš”. Būt pilnīgam nenozīmē būt apveltītam ar ārkārtējām spējām un īpašībām. Tas nenozīmē runāt svešvalodās, spēt izzināt visus noslēpumus, būt apveltītam ar pilnīgu ticību vai veikt varoņdarbus. Pilnība pastāv mīlestībā, kas ir „caritas” jeb „agape” – pasvītroja Benedikts XVI. Runa ir par patieso mīlestību, par to mīlestību, ko Dievs mums ir atklājis Jēzū Kristū. Mīlestība ir „vislielākā” dāvana. Tā piešķir jēgu visām pārējām dāvanām. Mīlestība „nav skaudīga, nav uzpūtīga”. Tā „priecājas par patiesību” un otra labumu. Tas, kurš patiesi mīl, nerīkojas savtīgu interešu vadīts un nepiemin ļaunu. Viņš „visu piedod, visu tic, visu cer un visu pacieš” (1 Kor 13, 4-7). Sv. Pāvils atgādina, ka beigās, kad sastapsim Dievu vaigu vaigā, visas dāvanas izzudīs. Paliks tikai mīlestība, jo Dievs ir Mīlestība. Mēs būsim Viņam līdzīgi, pilnīgā vienotībā ar Viņu.
Pāvests pasvītroja, ka kamēr dzīvojam šajā pasaulē, mīlestība ir kristieša atšķirības zīme. Tā ir visas dzīves sintēze. Tāpēc sava pontifikāta sākumā, Benedikts XVI pirmo encikliku veltīja tieši mīlestības tematam. Dokuments sastāv no divām daļām. Pirmā veltīta mīlestības būtībai, bet otrā – tās konkrētai īstenošanai praksē. Mīlestība ir pats Dievs. Tā piešķir jēgu visam, kas pastāv. Tā padara labu un skaistu katra cilvēka dzīvi. Vienlaikus, mīlestība ir Dieva un ticīgā cilvēka, tā teikt, „stils” – sacīja pāvests. Kristietis atbild Dieva mīlestībai, veltot savu dzīvi kā dāvanu Dievam un savam tuvākajam. Šo divu aspektu pilnīgu harmoniju redzam Kristū. Viņš ir iemiesotā Mīlestība, kas pilnībā atklājās pie krusta.
Raugoties uz svētajiem, redzam, ka viņi ir apveltīti ar visdažādākajām dāvanām, kā arī atzīstam, ka katram ir savs cilvēciskais raksturs. Taču ikviena svētā dzīve ir „mīlestības himna”. Tā ir dzīvīga slavas dziesma Dieva mīlestībai – norādīja Benedikts XVI. Radiovaticana.org | 
