"Dažādos svētceļojumu maršrutos ir plānots apmeklēt vienīgi katoliskās Baznīcas apstiprinātās svētvietas, lai viss ceļojuma laiks tiktu piepildīts ar garīgu saturu," atklāja I. Mulikevičs. Šajā sakarā ir paredzēts, ka svētceļojumos līdzi dosies priesteri un klostermāsas, lai gādātu par katehēzes iespējām un garīgo programmu ceļojuma laikā. Tāpat katru dienu ir plānots svinēt Sv. Misi, kā arī sniegt iespēju saņemt grēksūdzes sakramentu, garīgās pārdomas, ticības padziļināšanas uzrunas, kopīgas lūgšanas, kā arī diskusijas un individuālas sarunas pēc svētceļnieku vajadzībām. Pirmais svētceļojums uz Poliju notika jūnija beigās, kur šajā braucienā piedalījās 16 cilvēki. Kā akcentēja Igors, šajā braucienā tika ietverta Polija no ziemeļiem līdz pat kalnainajai dienvidu daļai. Maršrutā tika iekļauti nozīmīgākie svētvietu objekti – Čenstohovas Jasna Guras bazilika, Žēlsirdības Mātes svētvietas Belostokā, Dieva Žēlsirdības sanktuārijs un Dominikāņu Trīsvienības bazilika Krakovā, Dievmātes sanktuārijs Gidlē, kā arī pāvesta Jāņa Pāvila II dzimtā pilsētas apmeklējums Vadovicē. Šajā svētceļojumā līdzi kā garīgie vadītāji devās dominikāņu tēvs Augustīns un dominikāņu māsa misionāre Mārīte. Kā atzīmēja viena šī svētceļojuma dalībniecēm Skaidrīte Gludause, šo ceļojumu viņa var izteikt vienā teikumā – tā bija ļoti liela Dieva dāvana un līdz ar to, no šīs dāvanas izrietošie visi Dieva brīnumdarbi, kas svētceļojuma laikā tika redzēti un piedzīvoti. Īpaši Skaidrīti esot pārsteidzis tas, ka viņasprāt, visa poļu tauta ir ļoti ticīga un visās vietās ļoti liela cieņa un pagodinājums tiek arī izrādīts bijušajam pāvestam godināmajam Jānim Pāvilam II. Savukārt cita no šī svētceļojuma dalībniecēm Elvīra Stivriņa uzsvēra, ka laicīgs ceļojums ļoti atšķiras no svētceļojuma, jo laicīgā ekskursijā notiek ceļošana cauri pilsētām, valstīm, kur pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ārējiem objektiem, bet svētceļojumā viss ir veltīts un pakārtots Dievam. Šajā laikā katram svētceļojuma dalībniekam ir unikāla iespēja sakārtot savu iekšējo pasauli, domas, daudz ko pārdomāt un lūgties. Elvīru Polijā pārsteidza kontrasti, jo svētceļojumā bija iespēja redzēt gan klasiskās, mums pierastās greznās baznīcas un katedrāles, gan arī milzīgas, vairākos stāvos celtas mūsdienīgas baznīcas. Vislielākais pārdzīvojums Elvīrai bija Čenstohovas Dievmātes kapelā, kur pie Dievmātes altāra tika svinēta Sv. Mise latviešu valodā. Kā pastāstīja Anita Cironoka, arī viena no svētceļojuma uz Poliju dalībniecēm, viņasprāt, svētceļojums bija ļoti labi noorganizēts un sakārtots. Arī svētceļojuma dalībnieku grupiņa bija ļoti draudzīga un atsaucīga. Anita svētceļojumā bija devusies mājās palikušā konkrēta slimnieka nodomā, un milzīgs bija viņas pārsteigums un prieks, kad slimnieks pēc dažām dienām pazvanījis un teicis, ka jūtoties jau krietni labāk. Anitas prāt, katram, kuram ir iespēja, noteikti ir jādodas kādā no svētceļojumiem, jo tas būs milzīgs garīgs ieguvums ne tikai sev, bet arī palikušajiem mājiniekiem. S.Zustere,
"Vatikāna radio"
Foto: no svētceļnieku personīgā arhīva • Attēlu galerija •
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)   
  
  
  
| 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)