Lasījums no Sīraha dēlagrāmatas (Sīr 24, 1-2.12-16) Gudrība cildinās pati sevi un Dievā tiks pagodināta, un savas tautas vidū tiks slavēta. Savu muti tā atvērs Visaugstākā sapulcē un Viņa varenības priekšā būs lepna.
Tad visu lietu Radītājs man pavēlēja un sacīja, Viņš, kurš mani radīja, kurš norādīja vietu manam mājoklim, Viņš sacīja man: “Jēkabā apmeties dzīvot, ņem mantojumā Izraēli un manos izvēlētajos laid saknes!”
No iesākuma, pirms mūžiem es esmu radīta un visos nākamajos mūžos nebeigšu pastāvēt. Un es kalpoju svētajā teltī, Viņa priekšā, un tā esmu nostiprināta Sionā. Un tāpat es atradu atpūtu mīļotajā pilsētā, un Jeruzalemē ir mana vara. Es esmu iesakņojusies godājamā tautā, Kunga īpašumā, Viņa mantojumā, un es valdu pār svēto pulkiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 147
Refrēns: Dieva Vārds ir kļuvis miesa.
Slavē, Jeruzaleme, Kungu,
slavē, Sion, savu Dievu!
Jo Viņš ir nostiprinājis tavu vārtu bultas,
tevī Viņš ir svētījis tavus bērnus. R.
Tavās robežās Viņš uztur mieru
un baro tevi ar vislabākajiem kviešiem.
Savu pavēli Viņš sūta zemei,
Viņa vārds steidzas ātri. R.
Viņš Jēkabam pasludina savu vārdu,
Izraēlim – savu taisnību un likumus.
Tā Viņš nav darījis nevienai citai tautai
un nav tām atklājis savu spriedumu. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem (Ef 1, 3-6.15-18) Lai slavēts Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas mums Kristū ir devis ikvienu garīgo svētību Debesu lietās. Tāpat Viņš Kristū ir izredzējis mūs jau pirms pasaules radīšanas, lai Viņa priekšā mēs būtu svēti un nevainojami mīlestībā. Viņš ir paredzējis saskaņā ar savas gribas lēmumu mūs pieņemt par bērniem caur Jēzu Kristu, lai tiktu pagodināta Viņa slavas pilnā žēlastība, ko Viņš mums dāvāja mīļotajā Dēlā.
Tāpēc arī es, dzirdēdams gan par jūsu ticību Kungam Jēzum, gan par mīlestību uz visiem svētajiem, nepārstāju pateikties par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dotu jums gudrības un atklāsmes Garu dziļākai Viņa pazīšanai. Lai Viņš apgaismo jūsu gara acis, ka jūs zinātu, kādas cerības dod Viņa aicinājums un kādas goda bagātības svētajiem dod Viņa mantojums. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Lai slava Kristum,
par kuru sludināts pagānu tautām,
lai slava Kristum, kam pasaule ir ieticējusi!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 1-18) Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur Viņu, un bez Viņa nekas nav radies, kas vien ir radies. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma, un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to nenomāca.
Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu. Bija patiesā Gaisma, kas apgaismo ikvienu cilvēku, kad tā ienāk pasaulē.
Vārds bija pasaulē, un pasaule caur To ir radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet visiem, kas Viņu uzņēma, Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas Viņa vārdā tic, kas ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva ir dzimuši.
Un Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums, pilns žēlastības un patiesības; un mēs redzējām Viņa godību, Vienpiedzimušā godību, kas ir no Tēva.
Jānis liecina par Viņu un skaļi sauc, teikdams: “Viņš ir Tas, par kuru es sacīju: Tas, kurš nāks pēc manis, par mani ir augstāks, jo Viņš bija pirms manis.”
No Viņa pilnības mēs visi esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības. Jo Likums tika dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nāca caur Jēzu Kristu.
Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, pats to ir atklājis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. |
