Autora mērķis nav aprakstīt Jēzus dzīvi, bet, balstoties uz Evaņģēlijiem, ilustrēt Viņa tēlu un vēstījumu, un tādējādi palīdzēt lasītājam satikt dzīvo Jēzu.
Pirmajā nodaļā pāvests runā par Jēzus ieiešanu Jeruzalemē. Sajūsminātais pūlis sagaida Viņu kā „miera un vienkāršības karali, kā nabagu ķēniņu”. Kristus neizmanto militāro spēku un vardarbību pret tā laika valdošajām aprindām. Viņa varas spēks slēpjas citur. Tā avots ir Dieva nabadzība un Dieva miers. Ar varmācību nevar nodibināt Dieva valstību. Tieši pretēji, tā ir antikrista ierocis. Benedikts XVI raksta, ka Jēzus nenāk kā iznīcinātājs. Viņš nāk, lai dziedinātu un glābtu. Viņš atklāj Dievu kā tādu, kurš mīl. Viņa vara ir mīlestības vara. Jēzu pieņem pazemīgie un vienkāršie ļaudis – tie, kuru sirds ir tīra un kuri ir atvērti Viņa labestībai.
Otrajā nodaļā Benedikts XVI pievēršas Jēzus eshatoloģiskajai mācībai ar tās centrālajām tēmām (Jeruzalemes un tās tempļa izpostīšana, pēdējā tiesa un pasaules gals). Šajā kontekstā pāvests norāda, ka Dievs neierobežo neviena cilvēka brīvību. Katrs var brīvi rīkoties. Pat ja daži dara ļaunu, tomēr visa pasaule ar tās notikumiem atrodas Dieva rokās. Ebrejiem tempļa izpostīšana bija briesmīgs šoks. Taču līdz ar Jēzu ir pagājis akmens tempļu laikmets. Viņš pats ir jaunais Templis. Viņš ir dzīvā Dieva klātbūtne. Viņā, kurš ir īsts Dievs un īsts Cilvēks, satiekas Dievs un pasaule. Kristus mīlestība deldē ikvienu pasaules ļaunumu. Otrajā nodaļā tiek pasvītrots, ka Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu pestīti. Tāpēc Evaņģēlijam jātiek sludinātam visā pasaulē. Pāvests norāda uz vārda lielo spēku. Dieva vārds ir patiess. Tam varam uzticēties. Tas ir īstais „debesu jums”, zem kura cilvēks var stāvēt un droši noturēties.
Trešā nodaļa atklāj kāju mazgāšanas nozīmi. Šis žests ir radikāls pavērsiens reliģijas vēsturē. Dieva skatījumā cilvēku šķīstī nevis rituāli, bet ticība. Šeit Benedikts XVI parāda, ka kristietību nedrīkst ielikt morāles rāmjos. Esam aicināti ļaut, lai pats Dievs mūs dara tīrus. Esam aicināti iegremdēties Kunga žēlsirdības dziļajos ūdeņos. Jāapzinās, ka tīra sirds vispirms ir paša Dieva dāvana.
Ceturtajā nodaļā, runājot par Jēzus priesterisko lūgšanu, pāvests pasvītro, ka visas pasaules lielākā problēma ir tā, ka cilvēks neizlīgst ar Dievu. Jēzu misija ir universāla – pasvītro grāmatas autors. Šī misija attiecas nevis uz dažiem izvēlētajiem, bet gan uz visu pasauli. Pateicoties mācekļu darbībai, visai pasaulei atkal jāatgūst vienotība ar Dievu. Kāda ir Jēzus misija? Ko Viņš grib panākt? To, lai cilvēks, būdams pilnībā vienots ar Dievu, atrastu pats sevi, būtu tas, kas viņš ir patiesībā. Taču šai pārveidei ir krusta cena – atgādina Svētais tēvs.
Piektajā nodaļā Benedikts XVI aplūko Pēdējo vakariņu ainu. Šajā kontekstā atgādina, ka Dievs nevar ignorēt cilvēku nepaklausību un pasaules ļaunumu. Netaisnībai un ļaunumam jātiek uzvarētam. Tā kā cilvēki to nevar izdarīt, tad to dara Viņš pats. Tajā atklājas Dieva bezgalīgā labestība, kas nekad nevar būt pretrunā ar patiesību un taisnīgumu. Dieva labestība un mīlestība pārsniedz jebkādu ļaunumu – norāda pāvests. Pēdējo vakariņu laikā Jēzus iedibināja savas Miesas un Asiņu euharistisko Upuri, lai savu upuri uz krusta darītu mūžīgi klātesošu. Svētais tēvs norāda, ka Kristus uzticēja Baznīcai savas nāves un augšāmcelšanās mūžīgo piemiņu. Tā kā Viņa upuris ir saistīts ar augšāmcelšanos, tad Euharistijas sakramenta svinēšana, kas ir tikšanās ar augšāmcēlušos Kristu, notiek Kunga dienā – svētdienā.
Sestajā nodaļā tiekam aizvesti uz Ģetzemanes dārzu, kur Jēzus piedzīvoja vientulību, pamestību un nodevību. Pāvests raksta, ka šajā vietā Dieva Dēls cīnījās arī par mani. Pretstatā Paradīzes dārzam, kur Ādams un Ieva nepaklausīja, Olīvdārzā Jēzus pilnībā piekrita Debesu Tēva gribai. Tādējādi Viņš veica radikālu vēstures pagriezienu. Pēteris mēģināja Jēzu atrunāt no krusta. „Kurš gan varētu noliegt, ka viņa rīcība atspoguļo kārdinājumu, ko nemitīgi piedzīvo kristieši, proti, gūt panākumus bez krusta” – raksta Benedikts XVI. Jēzu prasa mācekļiem būt nomodā, bet viņi guļ. Mācekļu miegainība cauri gadu simteņiem ir labvēlīga augsne ļaunuma varai. Jēzus ņem uz saviem pleciem visu pasaules ļaunumu. Viņa nāve pie krusta kļūst mums par dzīvības avotu.
Septītajā nodaļā, atspoguļojot Jēzus tiesas procesu, pāvests pasvītro, ka Kristu notiesāja uz nāvi nevis ebreju tauta kā tāda, bet tempļa vadība (ar dažiem izņēmumiem) un laupītāja Barabas atbalstītāju pūlis. Svētais tēvs atgādina, ka Jēzus izlēja savas asinis par daudziem, par visu cilvēku pestīšanu. Procesa laikā Pilats jautāja: „Kas ir patiesība?” Patiesības neatzīšana neizbēgami ved pie pragmatisma varas – lasām grāmatā. Tāpat kā agrāk, arī šodien patiesība daudziem sagādā neērtības, no tās baidās un izvairās. Taču bez patiesības nav brīvības un cilvēka dzīve kļūst bezjēdzīga – pasvītro Benedikts XVI, piebilstot, ka patiesība atklājās Kristū, kurš cieta, nomira un augšāmcēlās. Tieši ievainotajā Jēzū saskatāms Dieva attēls. Caur Viņa ciešanām cilvēkiem atspīd cerības gaisma. Tajās mums atklājas, ka Dievs stāv cietēju pusē.
Astotā nodaļa: Krustā sišana un guldīšana kapā. Pirmie Jēzus vārdi pie krusta bija lūgšana, lai Tēvs piedod slepkavām, jo „viņi nezina, ko dara”. Benedikts XVI pasvītro, ka šis Kunga lūgums ir liels mierinājums visu laiku cilvēkiem. Pāvests runā par virspusējām zināšanām un dziļāko aklumu, kas iet roku rokā visos laikos. Labais laupītājs tieši pie krusta saprata, ka Jēzus ir patiesais Ķēniņš. Labais laupītājs kļuva par cerības tēlu. Viņš atklāja, ka Dievs savā žēlsirdībā var cilvēku glābt arī pēdējā brīdī. Šajā nodaļā Svētais tēvs runā arī par miesas vērtību. Daži uzskata par svarīgu tikai vārdu, mācību, Jēzus vēstījumu, bet atmet miesu. Taču svarīgi ir abi aspekti. Šeit pāvests uzsver to, ka labais vienmēr ir daudz stiprāks par vislielāko ļaunumu. Tāpēc pastorālajā kalpošanā un Evaņģēlija sludināšanas darbā centrālā vieta jāierāda krustam.
Devītās nodaļas temats: Jēzus augšāmcelšanās no miroņiem. Ja nav ticības uz augšāmcelšanos, tad kristietība ir mirusi – apgalvo Benedikts XVI. Jēzus augšāmcelšanās atnes kaut ko pavisam jaunu, tā izmaina pasauli un cilvēku. Viņa mācekļi to sludina ar ārkārtīgi lielu un pavisam jaunu drosmi. Šajā kontekstā autors atgādina, ka ticība nav pretrunā ar zinātni, un norāda uz Dieva rīcības paradoksālo raksturu. Tas, kas ārēji ir varens un spēcīgs, Dieva skatījumā ir mazs un niecīgs. Kopā ar vienu no mācekļiem, pāvests jautā, kāpēc Jēzus atklājās tikai nedaudziem? Kāpēc savas varenības spēkā nestājās pretī saviem ienaidniekiem? Tas ir Dieva noslēpumainais plāns. Viņš pavisam klusi nemitīgi klauvē pie mūsu sirds durvīm. Ja tās atveram, tad pamazām kļūstam spējīgi saskatīt šo Viņa noslēpumaino plānu. Tieši tāds ir „dievišķais stils”. Dievs nenāk ar ārēju varu. Viņš dod cilvēkam brīvību, dāvā tam savu mīlestību un pavisam neuzkrītoši izraisa cilvēkā atbildi šai mīlestībai.
Grāmatas noslēgumā Benedikts XVI runā par Jēzus uzkāpšanu debesīs, sēdēšanu pie Dieva Tēva labās rokas un atkal atnākšanu godībā. Mācekļu uzdevums ir liecināt, ka Jēzus ir dzīvs. Tie ir aicināti atklāt pasaulei Viņa klātbūtni. Kristus ir uz visiem laikiem mūsu vidū. Neskatoties uz to, Viņa mācekļi šodien baidās tāpat kā baidījās apustuļi, braucot laivā pa vētrainu ezeru. Arī šodien Baznīcas laiva, pūšot laikmetu pretvējam, peld cauri laika satrakotajam okeānam. Bieži vien liekas, ka tā tūlīt nogrims. Bet Kungs ir klātesošs un ierodas tieši laikā. Tieši tādēļ kristieši var uzticēties, paļauties. Tieši tanī rodams viņu prieka avots – raksta Benedikts XVI. Pasvītro, ka kristieti raksturo ticība, cerība un mīlestība. Ticība Kristus otrreizējai atnākšanai, cerība, ka Dievs noslaucīs ikvienu asaru un piešķirs visam jēgu, un mīlestība, kam pieder pēdējais vārds. Pagaidām esam aicināti būt modri, kas nozīmē atvērtību labajam, patiesībai un Dievam. Pāvests atgādina, ka Jēzus šodien nemitīgi mājo mūsu vidū.
Grāmatas „Jēzus no Nācaretes” otrā daļa tiks tulkota un drīzumā iznāks apmēram 20 valodās dažādās pasaules valstīs. Horvātu, franču, angļu, spāņu, poļu un portugāļu valodā tā klajā nākusi jau šomēnes. Ar vairāk nekā 20 izdevniecībām visā pasaulē ir noslēgti sadarbības līgumi. Sarakstā atrodama arī mūsu kaimiņzemes Lietuvas izdevniecība UAB. Radiovaticana.org |
