Lasījums no pravieša Malahija grāmatas (Mal 1, 14b–2, 2b.8-10)
“Es esmu liels Karalis,” saka debespulku Kungs, “un mans vārds izsauc bailes tautu vidū. Bet tagad jums, ak, priesteri, šī pavēle: ja jūs negribēsiet klausīt un to neliksiet sev pie sirds, ka jums nākas godāt manu vārdu,” saka debespulku Kungs, “Es jums uzsūtīšu lāstu.”
“Jūs noklīdāt no ceļa, daudzus novedāt līdz Likuma pārkāpšanai, lauzāt Levi derību,” saka debespulku Kungs. “Tāpēc arī Es jūs atdevu nievām un pazemojumiem starp visiem ļaudīm, tā kā jūs neturējāties pie maniem ceļiem un Likumā šķirojāt cilvēkus pēc personas.”
Vai tad mums visiem nav viens tēvs? Vai tad ne viens Dievs mūs ir radījis? Tad kāpēc katrs no mums krāpj savu brāli, pārkāpdams mūsu tēvu derību? Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 131 (130)
Refrēns: Dievs, sargi manu dvēseli!
Kungs, mana sirds nav lepna,
un manas acis nav augstu paceltas.
Es netiecos pēc lielām lietām,
ne pēc tā, kas pārsniedz manus spēkus. R.
Bet gan mierīgu un klusu
es darīju savu dvēseli;
kā mazs bērns savas mātes klēpī,
kā mazs bērns, tā manī ir mana dvēsele. R.
Lai Izraēlis cer uz Kungu
no šī laika un mūžam! R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules tesalonīkiešiem (1 Tes 2, 7b-9.13)
Brāļi, starp jums mēs bijām pilni pazemības kā māte, kas rūpējas par saviem bērniem. Tā mīlēdami jūs, mēs karsti vēlējāmies jums dot ne tikai Dieva Evaņģēliju, bet arī savas dvēseles, jo jūs bijāt mums kļuvuši ļoti dārgi. Jūs taču atceraties, brāļi, mūsu darbu un pūles. Mēs strādājām dienu un nakti, lai nevienu no jums neapgrūtinātu, un tā jums sludinājām Dieva Evaņģēliju. Tāpēc mēs bez mitēšanās pateicamies Dievam par to, ka, pieņemot no mums Dieva Vārdu, jūs to uzņēmāt ne kā cilvēku vārdu, bet, kā tas patiesībā ir, – kā Dieva Vārdu, kas arī darbojas jūsos, kas ticat. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Viens ir jūsu Tēvs, kas ir Debesīs,
un viens ir jūsu Mācītājs – Kristus.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 23, 1-12)
Tajā laikā Jēzus runāja ļaudīm un saviem mācekļiem, sacīdams: “Mozus krēslā ir apsēdušies Rakstu zinātāji un farizeji. Tāpēc visu, ko viņi jums saka, dariet un ņemiet vērā, bet pēc viņu darbiem nedariet, jo viņi gan saka, bet paši nedara. Viņi sasien smagas un nepanesamas nastas un uzkrauj tās cilvēkiem plecos, bet paši negrib pat ar pirkstu tās kustināt. Un visus savus darbus viņi dara tāpēc, lai ļaudis tos redzētu: viņi taisa platākas lūgšanas siksnas un pagarina pušķus pie drēbēm, mīl pirmo vietu mielastos un pirmos sēdekļus sinagogās, viņiem patīk būt sveicinātiem tirgus laukumos un no ļaudīm saukties par “rabbi”.
Bet jūs neļaujiet sevi saukt par “rabbi”, jo tikai viens ir jūsu Mācītājs, bet jūs visi esat brāļi. Un nevienu nesauciet virs zemes par tēvu, jo tikai viens ir jūsu Tēvs, kas ir Debesīs. Un nepiekrītiet sevi saukt par mācītājiem, jo viens ir jūsu Mācītājs – Kristus.
Kas ir lielākais starp jums, tas lai ir jūsu kalps. Bet, kas sevi paaugstinās, tas tiks pazemināts, un, kas sevi pazeminās, tas tiks paaugstināts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. |
