Vai profesors gribēja teikt, ka būtu pienācis gals Rietumu civilizācijai? Pēc viņa domām, lai glābtu ekonomiku, steidzami ir jāatgriežas pie ētikas. „Vienīgi ar tikumiem varam izglābties no krīzes,” viņš uzsvēra. „Pašpietiekamība novedīs pie katastrofas”. Profesors uzskata, ka bez morāles nevar pastāvēt brīvais tirgus. Ekonomika un ētika nav atdalāmas, jo visa centrā atrodas persona ar savu rīcību. Morāle nedrīkst būt izvēle. Ekonomika ar to ir saistīta jau pēc savas būtības – viņš sacīja.
Uzņēmumu vadītājiem vai saimniekiem, lai savā biznesā viņi gūtu panākumus, vajadzīgi tikumi, tātad, pastāvīga un stingra nostāja jeb gatavība darīt labu. Viens no vadītāja svarīgākajiem tikumiem ir taisnīgums. Savukārt viens no aspektiem, kas ir būtiski saistīts ar taisnīgumu, ir centieni pēc tā, lai cilvēki augtu un pilnveidotos. Vadītājs aicināts rūpēties par to, lai viņa padotie būtu atbildīgas personas. Viņam jāprot novērtēt viņu spējas un talantus. Tieši šajā procesā slēpjas uzņēmuma potenciāls. M. Šlegs atgādināja, ka taisnīgums ir ne tikai kristīgs, bet arī cilvēcisks tikums. Vispirms tas ir dabisks tikums, viens no galvenajiem tikumiem. Par to jau senatnē runāja grieķu filozofi un tikai pēc tam Baznīcas tēvi.
Runājot par krīzes pārvarēšanu, ASV dzimušais morālteoloģijas pasniedzējs piebilda, ka vajadzīgi jauni likumi. Itālijā vislielākā bagātība ir cilvēku radošums, jaunas idejas, viņu spējas. Taču nereti to visu apslāpē birokrātiskas normas. Piemēram, lai atvērtu savu uzņēmumu – viņš norādīja – Amerikā vajadzīgas aptuveni 26 dienas, bet Itālijā 260. Šlegs aicina mūsdienu sabiedrību domāt ilgtermiņā. Apgalvojot, ka Jāņa Pāvila II pēctecis pieredzēs kapitālisma sabrukumu, viņš paskaidroja, ka runa ir par „slikto kapitālismu” – par tādu ekonomikas veidu, kas ir pretrunā ar ētikas normām. Radiovaticana.org | 
