Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Pazīsti pats sevi
01.02.2012 pl. 16:30

Tulkoja Terēze Tamoviča

Stāsts no benediktiešu mūka Anselma Grīna (Anselm Grün) latviešu valodā neizdotās grāmatas "Buch der lebenskunst" (aptuvenais tulk. "Grāmata par dzīvesmākslu").

Šajā grāmatā Anselms Grīns runā par to, kas ir dzīves māksla, kā veidot lietas un jautājumus ap sevi saprotamus un vērtīgus. Caur dažādām prizmām A.Grīns piedāva iepazīt sevi iekšēji un atzīt sevi apkartējā pasaulē. Kā atrast svarīgāko sev un atbrīvoties no visa liekā, traucējošā. Katra mazā nodaļa ir veidota kā miniatūrs mākslas darbs, izmantojot zināmu un atzītu domātāju citātus – sv. Augustīns, tuksneša tēvi, Evagrs Le Pontiks, Karls Gustavs Jungs, Konstantīns Raudive, Zenta Mauriņa, Antuāns Saint-Ekziperī, Gabriels Marsels.

Pazīsti pats sevi

Kāda jēga ir aizlidot uz mēnesi, ja mēs neesam spējīgi pārkāpt slieksni, kas mūs nodala no mums pašiem? Lūk, visinteresantākais no atklājumiem, bez tā citi ir ne tikai bezjēdzīgi, bet veido iekšējas nekārtības. Šo brīdinājumu formulēja Tomas Mērtons (Thomas Merton) – trapistu mūks un garīgais rakstnieks, tūlīt pēc tam, kad cilvēks pirmo reizi aizlidoja uz mēnesi. Šis ceļojums uz mēnesi fascinēja pasauli un ļāva sapņot, patiesībā šī tehnoloģiskā utopija deva spārnus iztēlei un vedināja uz optimismu, ļaujot cerēt, ka visi limiti var tikt nojaukti.

Tas notika vairākus desmitus gadu atpakaļ, bet šie vārdi vēl joprojām ir patiesi. Nesen viena sieviete man stāstīja par savu bijušo dzīves draugu, uzņēmuma vadītāju, kam viss veicās, bet viņš pameta sievieti, kad viņa bija stāvoklī. Šim vīrietim, ko daudzi apbrīno, nav pienākuma attiecībā pret sievieti, kad tā riskē sabojāt viņa tēlu. Ir skaidri redzams, ka viņš ir attālinājies no sevis paša: ar ambīcijām savos profesionālajos projektos, kur viņš liek darboties visai pasaulei, viņš tomēr nespēj atrast ceļu, kas viņu vestu pie sevis paša. Viņš nevēlas atzīt savu vājo daļu, viņš cenšas to maskēt ar savām aktivitātēm. Kamēr viņš nepārkāps slieksni, kas viņu šķir no sevis paša, viņš nevarēs būt par svētību citiem. Viņš turpinās ievainot cilvēkus ap sevi. Šim cilvēkam ir nepieciešams pazemināt citus, lai ticētu savam paša lielumam. Viņš pulcina ap sevi „rūķīšus apbrīnotājus”, tā to formulē Minhenes terapeits Alberts Gorres (Albert Gorres). Viņš atgrūž visu to, kas varētu viņam palīdzēt sevi iepazīt. Arī viss, ko viņš uzsāk, pat, ja pirmā acu uzmetienā ar panākumiem, turpinās sagraut cilvēku personības un neatnesīs nekādu svētību šai pasaulei.

Foto: Danilo Rizzuti