Šī gada Pasaules slimnieku dienai veltītājā vēstījumā Svētais tēvs apliecina, ka „Dievs caur savu Dēlu mūs nepamet mūsu sāpēs un ciešanās, bet ir mums tuvu, palīdz mums tās panest un vēlas mūs dziedināt mūsu sirds dziļumos”. Benedikts XVI skaidro, ka „katrs sakraments izpauž un padara klātesošu paša Dieva tuvumu”. Svētīto eļļu, ar kuru svaida slimniekus sakramenta saņemšanas brīdī, pāvests sauc par „Dieva zālēm”, kas „tagad, šajā brīdī mums apliecina Dieva labestību, dodot spēku un mierinājumu, bet vienlaikus neatkarīgi no slimības mūsu domas virza uz galīgo dziedināšanu, augšāmcelšanos”. Slimnieku sakramentu piešķir garīdznieks, lūdzoties par cilvēku un svaidot viņa pieri un rokas ar svētīto eļļu. Baznīca uztic slimnieku Kristum, kurš ir cietis un augšāmcēlies, lai Viņš atvieglo slimā ciešanas un viņu dziedina. Slimnieku sakramentu Baznīca aicina pieņemt dzīves nogalē, dzīvības briesmās, smagās slimībās vai veselības pārbaudījumos. Benedikts XVI aicina piešķirt Slimnieku svaidīšanas sakramentam lielāku lomu un uzsver, ka slimnieku garīgā aprūpe „no vienas puses ir Dieva maiguma izpausme pret tiem, kas cieš, bet no otras puses garīgi stiprina pašus garīdzniekus un draudzi, jo viss, kas ir darīts vismazākajiem, tiek darīts pašam Kristum”. Evaņģēliji liecina par Kristus līdzcietību, dziedināšanu, veiktajiem brīnumiem un grēku piedošanu. Saviem mācekļiem Viņš uzticēja turpināt šo uzdevumu, pilnvarojot viņus „dziedināt slimos” (Mt 10, 8). Šīs prakses pamatojumu atrodam Baznīcas pirmsākumos un Dieva Vārdā, kurā lasām par to, ka slimnieki tika svaidīti ar eļļām un dziedināti (Jk 5,14-16). Baznīca aicina izmantot šo lūgšanas brīdi, lai ļautu Kristum pārveidot cilvēka sirdi un dziedināt no visām slimībām. Pasaules slimnieku dienu 1992. gada 13. maijā iedibināja pāvests Jānis Pāvils II, aicinot pārdomāt ciešanu noslēpumu, lūgties par slimniekiem un būt līdzcietīgiem. LRKB IC
Foto: Ddublindiocese.ie | 
