Pāvests skaidroja, ka sakramentālā grēksūdze ir svarīgs solis jaunās evaņģelizācijas ceļā. Pastāv dziļa saikne starp svētumu un Izlīgšanas sakramentu. Par to liecina Baznīcas svētie. Izlīgšanas sakramentā penitents izlīgst ar Dievu un Baznīcu. Patiecoties Dieva žēlsirdībai, viņš tiek attaisnots un svētdarīts, kļūstot par jaunu radību. Tikai tāds cilvēks spēj sludināt Kristus Labo vēsti. Grēksūdze ir tikšanās ar žēlsirdīgo Dievu.
Apustuliskajā pamudinājumā Novo Millennio ineunte svētīgais Jānis Pāvils II aicināja bīskapus un priesterus izrādīt atjaunotu pastorālo drosmi, lai ikdienas pedagoģija kristīgajās kopienās prastu pārliecinošā un efektīvā veidā piedāvāt Izlīgšanas sakramenta praktizēšanu. Pārliecība, ka Dievs ir tuvu un savā žēlsirdībā gaida cilvēku, kaut arī vāju un grēka ievainotu, lai to dziedinātu, ir cerības gaisma pasaulei, sacīja pāvests. Svētais tēvs skaidroja, ka katrs priesteris ir saņēmis «samierināšanas amata» pienākumu. Viņš ir starpnieks starp cilvēku un Dievu. Katra grēksūdze, kas kristietim sniedz iespēju atgriezties un atkal atrast attaisnošanas žēlastību, ir nozīmīgs solis jaunās evaņģelizācijas ceļā. Radiovaticana.org | 
