Vēstnieks zinādams, ka Meinarda baznīca, kas ir pāvesta dāvana un tika pārnesta no Hannoveres izstādes, kur šī celtne kalpoja kā Vatikāna paviljons, griezās Vatikānā kārtot šo lietu. Arhibīskaps Džovanni Lajolo, kas ir Vatikāna valsts sekretārs sakaros ar valstīm 2004. gada 18. novembrī ziņoja Vatikāna vēstniekam Baltijas valstīs arhibīskapam Petram Zurbriggenam, ka pāvests Jānis Pāvils II dāvā vienu zvanu svētā Meinarda baznīcai Liepājā. Šis 800 kg smagais zvans no Romas tika atsūtīts ar lidmašīnu uz Viļņu, un no turienes ar vēstnieka gādību to atveda īpašā automašīnā uz Liepāju, kas ir novietots svētā Meinarda baznīcā un ir apskatāms, līdz uzbūvēs zvanu torni. Zvana torņa projektēšana ir pasūtīta Andra Kokina arhitektu birojā „AKA”. Zvanu pāvests bija saņēmis kā dāvanu no Itālijas svētās Cecīlijas apvienības 2003. gadā garīgās mūzikas kongresa gadījumā un atzīmējot pāvesta Pija X dokumenta par garīgo mūziku simtgadi. Uz zvana ir itāļu un latīņu valodā aprakstīts šī zvana dāvināšanas pāvestam pamatojums. Pāvesta dāvātais zvans patreiz ir novietots sv. Meinarda baznīcā un ir apskatāms, bet vēlāk tas tiks uzstādīts jaunceļamajā zvanu tornī blakus baznīcai. Fotoattēlā: Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis jūsmo par dāvināto zvanu. • • • • • - Uz pāvesta dāvinātā zvana ir šādi uzraksti:
- Simtgades atcerei no pāvesta dokumenta Moto Proprio „Tra le sollecitudini” (Starp rūpēm) 22.XI.1903 – 22.XI.2003.
Garīgās mūzikas 27. nacionālā kongresā, Romā, 20. – 23. novembrī 2003.
Itālijas Svētās Cecīlijas apvienība - Cantate Domino canticum novum repleatur os meum laude tua, ut possim cantare, gaudebunt labia mea dum cantavero Tibi. Alleluja.
Dziediet Kungam jaunu dziesmu, lai Tava slava pielej manu muti, ka varu dziedāt; manas lūpas priecāsies kad Tev dziedāšu, Alleluja.
- Uz zvana attēlots:
- Svētā Cecīlija spēlējot arfu
- Pāvesta Jāņa Pāvila ģerbonis un viņa devīze: „Totus tuus” (Viss tavs) 1979.
- Pāvesta Pija X ģerbonis un viņa devīze: „Instaurare omnia in Christo” (Visu atjaunot Kristū) 1903.
- Zvana fabrikanta ģerbonis – Perego Luigi, 2003.
| 
