Svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» Svētais tēvs skaidroja Evanģēlija fragmentu, kurā mācekļi uzdod Jēzum jautājumu, kas ir aktuāls arī katram no mums: «Kungs, vai tikai nedaudzi tiks izpestīti?» Jēzus uz šo jautājumu neatbild tiešā veidā, bet liek uzsvaru nevis uz «cik būs izglābto», bet gan «kā sasniegt pestīšanu». Pāvests Francisks norādīja, ka Svētajos Rakstos bieži tiek pieminētas durvis. Pa tām mēs ieejam mājās, kur valda mīlestības siltums un drošība.
«Šīs durvis ir pats Jēzus. Viņš ir durvis uz pestīšanu. Viņš ved mūs pie Tēva. Un šīs durvis, kas ir Jēzus, nekad nav aizslēgtas. Tās vienmēr ir atvērtas. Tās ir atvērtas visiem cilvēkiem bez izņēmuma. Vai kāds no mums var apstiprināt, ka es esmu izņēmums, jo esmu liels grēcinieks, jo savā dzīvē esmu izdarījis daudz nelabu darbu. Nē, tu neesi izņēmums! Jēzus pieņem katru grēcinieku, lai viņam piedotu un viņu mīlētu. Jēzus gaida, lai tevi apskautu un dāvātu tev piedošanu. Nebaidies! Viņš tevi gaida. Saņem drosmi ieiet pa Viņa durvīm. Visi esam aicināti pārkāpt šo durvju slieksni, iziet pa ticības vārtiem, lai dzīvotu Jēzū, kā arī atļaut Viņam ienākt mūsu dzīvē, lai Viņš pārveidotu un atjaunotu mūsu sirdis, dāvājot mums patiesu prieku».
Francisks ir ievērojis, ka katru dienu savā priekšā redzam neskaitāmas durvis, kas aicina ieiet, lai saņemtu īslaicīgu un pārejošu laimes mirkli. Rodas jautājums, pa kādām durvīm gribam ieiet un ko vēlamies ielaist mūsu dzīvē? Pāvests aicināja nebaidīties iet pa ticības durvīm un atļaut Jēzum ienākt mūsu dzīvē, lai mēs spētu iziet no sava egoisma, noslēgtības, slinkuma un vienaldzības pret citiem. Jēzus apgaismo mūsu dzīvi ar gaismu, kas nekad nenodziest. Tas nav kaut kāds svētku uguņošanas zibsnis. Nē, tā ir maiga gaisma, kas nepārtraukti mirdz un dāvā mums mieru. Šādu gaismu ieraugām, kad izejam pa ticības durvīm. Jā, tās ir šauras, bet ne tādēļ, ka tās vestu uz kaut kādu spīdzināšanas zāli, bet tādēļ, ka pieprasa no mums sirds atvērtību, sava grēcīguma atzīšanu, pestīšanas, piedošanas un mīlestības nepieciešamību. Tās ir šauras arī tādēļ, lai mēs spētu pazemīgi pieņemt Dieva žēlsirdību un ļaut Viņam sevi pārveidot – teica Francisks.
Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs skaidroja, ka būt kristietim nenozīmē iegūt atbilstošu «etiķeti». «Jautāju jums: esat etiķetes vai patiesības kristieši? Lai katrs no mums savā dvēselē meklē atbildi uz šo jautājumu. Mēs nekad nevaram būt kristieši tikai pēc nosaukuma, bet gan pēc sirds un patiesības. Būt kristietim nozīmē dzīvot un liecināt par ticību caur lūgšanu, žēlsirdības darbiem, taisnīguma veicināšanu, tuvākmīlestību. Mūsu dzīvei jāiziet pa šaurajiem vārtiem, kas ir Jēzus». Radiovaticana.org | 
