Veco baznīcu (tās viena daļa ir tagadējā Dievmātes kapela) iesvētīja 1762.gada 29.jūlijā un par šīs baznīcas debesu aizbildni pāvests Klements XIV pasludināja svēto Kārli Boromeju, dāvājot šī svētā kardināla relikvijas. Draudzes prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga atklāja, ka pāvests Klements XIV tajā laikā uzstāja hercogam Bīronam, lai tiktu uzcelta baznīca, kas veltīta tieši šī svētā godam. Toreiz pāvests un Polijas karalis Augusts III rūpējās par Kurzemi, lai tai būtu ne tikai kāda politiskā ietekme, katoļiem savs dievnams, bet arī par Kurzemes garīgo attīstību. Sv. Boromejs, kuru Baznīcā pieminam 4. novembrī, tika izvēlēts tāpēc, ka viņš savā laikā rūpējās par katolisko izglītību un ir semināristu un topošo priesteru aizbildnis. Virs altāra, kuru iesvētīja bīskaps, ir uzstādīta ar svētā Boromeja svētbilde. Ticīgie šajā vietā var lūgties litāniju svētā godam, kā arī aizdegt sveces un lūgt šī svētā aizbildniecību. Altāris atrodas vietā, kur Ziemassvētku laikā katedrālē parasti uzstāda Betlēmes ainiņu, bet Lieldienās Kristus kapa atveidojumu. Prāvests paskaidroja, ka arī turmpāk tur tiks uzstādītas šīs instalācijas, un jaunais altāris tam netraucēs. Ozolkoka altāris, ko savulaik izgatavoja mākslinieks - kokgriezējs Dainis Gabaliņš, vēl pavisam nesen kalpoja kā centrālais altāra galds katedrālē. Altāri 90. gadu sākumā uzstādīja toreizējais prāvests, monsinjors Kazimirs Sosnovskis, un tas bija viens no pirmajiem uz tautu vērstiem altāra galdiem katoļu dievnamā Latvijā. | 
