Šeit Jēzus mums atklāj, kā darbojas Ienaidnieks. Viņš mūs kārdina ar kaut ko cilvēciski labu, bet, ja mēs tā zaudējam pašu svarīgāko – Dievu… Redzam, ka caur cilvēciski labām lietām varam zaudēt vienotību ar Dievu, – ļaunums mūsu dzīvē var ienākt ne tikai caur to, ka darām kaut ko ļaunu, bet arī caur to, ka nedarām to, “kas no Dieva”, to, kas ir Dieva griba.
Neviens nekļūst nelaimīgs uzreiz. No sākuma tu nerēķinies ar Dievu mazās lietās, un tad jau tās aug aizvien lielākas... Varam zaudēt draudzību ar Dievu, pat ja mums nav tāda nodoma. Tā arī mūsdienu cilvēks dzīvo – neko īpaši sliktu nedarot, bet nedarot arī neko īpaši labu (lai gan ilgojas pēc tā) un bez prieka un sajūsmas par Dievu, par šo pasauli un cilvēkiem. Tas tā notiek, jo visā cilvēciskajā “labumā” pietrūkst paša svarīgākā – Dieva Gara.
Bieži mēs paši neredzam, ka mūsu dvēselei vajadzīga glābšana. Šķiet, ka glābšana ir nepieciešama citiem, tiem, kas neredz, nesaprot un negrib rīkoties tā, kā ir pareizi, – tā, kā mēs domājam. Lūk, problēma! Ja mēs sevi salīdzinām ar kaimiņiem vai kolēģiem, tad tā var būt. Bet, ja mēs salīdzinām savas domas ar Dieva teikto, ar Dieva gribu…
Dieva izvirzītās prioritātes:
Dieva griba
Debesu valstības celtniecība
Krusta nešana
Grēku nožēla
Pasaules prioritātes:
Mana griba
Savas valstības celšana
Izvairīšanās no grūtībām
Citu grēku apcerēšana
Kā redzam, kaut kas īsti nav kārtībā. Noteikti, ja esam ticību praktizējoši cilvēki, prātā ienāk doma: vajadzētu kaut ko īpašu izdarīt, kaut ko mainīt. Jā, vajadzētu, bet tas var radīt attiecību problēmas, varam zaudēt citu atzinību, komfortu, varam piedzīvot bailes, sāpes, šaubas… Un paliekam tur, kur esam. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, ir jārēķinās ar grūtībām. Piemēram, dzīvokļa remonts. Ja vēlamies, lai dzīvokļa izskats mainītos, ir jāpērk materiāli un jāķeras pie darba. Tāpat arī garīgajā dzīvē mums ir izvēle – palikt komfortā uz grimstoša kuģa vai mesties aukstā ūdenī un peldēt uz Kristus kuģi. To, kas ir šeit, mēs redzam un jūtam, bet kas būs tur? Mēs to nejūtam... Mēs neticam... – bet varam izlemt ticēt!
Ko meklē, to atrod. Ja meklēsi attaisnojumus, lai neko nemainītu, atradīsi. Ja meklēsi veidus, kā tuvoties Dievam, arī atradīsi.
Paraudzīsimies uz šo situāciju no Dieva skatupunkta – iedomājies, kāds cilvēks tiecas pie tevis, metas aukstā ūdenī, lai pie tevis nokļūtu… Ja tu pret šādu cilvēku izturētos labvēlīgi, kāpēc lai Dievs būtu sliktāks?
Nereti Dieva gribas meklēšana ir kāda cilvēciskā labuma meklēšana, nevis patiesa vēlme pildīt Dieva gribu. Lai saprastu Dieva gribu, ir jāmaina sevi, atjaunojoties Garā. Un nepielāgojieties šai pasaulei, bet pārveidojiet sevi, atjaunodamies garā, lai jūs varētu saprast, kāda ir Dieva griba: kas ir labs, kas Viņam patīkams un kas pilnīgs. (Rom 12, 2)
Labs apliecinājums tam, kā izmainās cilvēka dzīve, kad viņš pieņem Dieva gribu, ir Niks Vudžičiks, cilvēks, kurš piedzima ticīgā ģimenē bez rokām un kājām. Sākumā viņam bija ļoti grūti pieņemt šo realitāti, bet, kad viņš to pieņēma, tā izrādījās liela svētība gan Nikam pašam, gan miljoniem cilvēku, kam viņš par savu dzīvi ir liecinājis. Niks Vudžičiks brauc pa pasauli sludinādams, un Dievs ar viņa starpniecību daudziem atdod cerību un ved viņus atpakaļ pie sevis. Par apliecinājumu Dieva svētībai ir arī Nika sieva un bērns. Ja raugāmies no cilvēciskā labuma puses, tad šī dzīve ir katastrofa, bet, ja no dievišķā skatupunkta, tad tā ir brīnišķīga uzvara! (Iesaku visiem atrast internetā īsfilmu “Tauriņu cirks” (The Butterfly Circus) un Nika Vudžičika liecības www.youtube.com.)
Šīsdienas Vecās Derības lasījums mums dod cerību, ka pat tad, kad esam novērsušies no dzīvā Dieva, Viņš no mums nenovēršas, Viņš mūs meklē. Un es sacīju: “Es vairs nepieminēšu Viņu un vairs nerunāšu Viņa vārdā.” Bet tad manā sirdī iesvilās it kā degoša uguns un pārņēma manus kaulus, un es paguru, nespēdams to paciest. (Jer 20, 9) Mieramtuvu.lv |
