Šī mīlestība pastāv tanī, ka nevis mēs iemīlējām Dievu, bet Viņš pats mūs mīlēja. Tātad īstā mīlestība sākas Dieva, nevis cilvēka sirdī. Dievs ir vienīgais un neizsmeļamais mīlestības avots. Bez Dieva mīlestība zaudē savu vārdu un būtību. Īstā mīlestība iziet no Dieva un atgriežas pie Viņa tāpat kā okeāna ūdeņi: tie iztvaiko, pārvēršas par mākoņiem, tad – par nokrišņiem, piepilda upes un atkal atgriežas okeānā. Tēvs visu savu mīlestību koncentrē Dēlā, un Dēls to nes saviem mācekļiem. Kā mani ir mīlējis mans Tēvs, tāpat arī Es jūs esmu iemīlējis.
Dievs mums savu mīlestību dāvā bez maksas – kā cilvēka eksistences būtību, kā augstāko sūtību, misiju, kā mūsu dzīves piepildījumu. Mīlestība ir radoša un visaptveroša, tā spēj uzupurēties un gavilēt; tā veido draudzību un dod apbrīnojamas spējas. Tā sekmē aicinājumus un māca būt atbildīgiem…
Stāsta par kādu laulāto pāri, kas dzīvoja diezgan pieticīgi, bet katru dienu pieauga savstarpējā mīlestībā. Kad abi vēl bija jauni, viņiem bija sapņi, kurus tie viens otram bija uzticējuši, taču atmetuši šo sapņu īstenošanu līdzekļu trūkuma dēļ. Vīram vecāki bija uzdāvinājuši sudraba pulksteni, kuru viņš pastāvīgi nēsāja kabatā, sapņodams par to, ka reiz tam varēs nopirkt kādu skaistu ķēdīti. Sieva jau ilgus gadus rūpējās par saviem kuplajiem, garajiem matiem, ilgodamās, ka reiz varēs iegādāties kādu skaistu rotājumu karaliskas frizūras veidošanai.
Gāja gadi. Neraugoties uz pārbaudījumiem, ģimene arvien stiprinājās mīlestībā, piedošanā, savstarpējā cieņā. Viens pēc otra dzima bērni, materiālo izdevumu bija daudz, tāpēc par sapņu īstenošanu nācās aizmirst. Par godu laulības desmit gadu jubilejai viņi tomēr nolēma sagatavot viens otram kādu simbolisku dāvanu. Kad pie svētku galda pienāca sieva, vīrs iesaucās: “Dārgā, bet kur ir tavi skaistie mati!?” “Es tos nogriezu un pārdevu parūku meistaram,” atbildēja sieva, “bet par nopelnīto naudu es nopirku tev šo…” Un viņa pasniedza savam mīļotajam smalku sudraba ķēdīti. “Paldies tev, saulīt,” ar asarām acīs atbildēja vīrs, “bet man vairs nav pulksteņa; es pārdevu to, lai iegādātos tev šo…” Un vīra rokās sieva ieraudzīja apbrīnojami skaistu matu sprādzi. Prieka asarām nebija gala, jo viņi redzēja, ka, mīlestības vadīti, abi tiešām bija gatavi atteikties no saviem sapņiem, lai tikai iepriecinātu savu laulāto draugu...
Šis piemērs mūs katru mudina aizdomāties par savu aicinājumu – uz ko tu esi gatavs, lai to nepazaudētu? Vai apzinies savu atbildību? Vai paļaujies uz Dieva mīlestības pilno palīdzību?
Šajā līksmajā Lieldienu laikā mēs ne tikai priecājamies par Kristus augšāmcelšanās noslēpumu un pateicamies par neizsakāmo Dieva mīlestību pret katru cilvēku, bet arī visu maija mēnesi godinām Dievmāti – Māras zemes Karalieni –, lūgdami viņas patvērumu katram cilvēkam, katrai ģimenei, mūsu zemei un visai pasaulei.
Maijā vairāk nekā simts pasaules valstīs svin Mātes dienu, tajā skaitā aptuveni astoņdesmit valstīs šos svētkus rīko maija otrajā svētdienā. Šodien arī Latvijā mēs visi sveicam savas mammas, lūdzamies par viņām un pateicamies par viņu nesavtīgo līdzdalību Dieva mīlestības izplatīšanā.
Novēlu arī visiem jauniešiem, kuri vēl meklē savu aicinājumu – vai kā ģimenes cilvēki, vai kā Dievam veltītie, vai arī kā priesteri –, sava dzīves ceļa izvēlē par pamatu vienmēr ņemt lūgšanu un mīlestību pret Dievu un cilvēkiem, bet pēc svarīgā lēmuma pieņemšanas nekad nenicināt, nepamest, nedegradēt šo trauslo mīlestības izpausmi, bet gan to nemitīgi atjaunot, uzturēt, cienīt, saglabāt un būt tai līdz galam uzticīgiem, neraugoties ne uz ko! Savukārt visiem tiem, kuri nonākuši grūtībās, iesaku ieklausīties mīlošā Dieva balsī, pārvarēt tukšas bailes un šaubas, kā arī atjaunot un vienmēr saglabāt savā sirdī to skaisto mīlestību, kas reiz tika piedzīvota, bet par nožēlu vēlāk tika atstāta novārtā. Vēlos sacīt jums katram: Dievs tevi mīl – droši atbildi Viņam! Mieramtuvu.lv
Foto: Freedigitalphotos.net |
