Savukārt Evaņģēlija lasījumā ir runa par kādu cilvēku, kas nebija sekojis Jēzum un Viņa mācekļiem, bet viņam bija spēja darīt labu. Gan tiem diviem, gan šim vienam bija mēģināts aizliegt darīt labu, bet šie aizliegumi tika noraidīti.
1962. gadā sākās Vatikāna II koncils, kas tika uzskatīts par sava veida Baznīcas atvēršanu uz pasauli. Koncila laikā daudz tika diskutēts arī par to, kas pieder pie Dieva tautas. Nākamajā gadā svētais pāvests Jānis XXIII izdeva encikliku Pacem in terris (“Miers virs zemes”), kas ir aicinājums uz vispārēju mieru patiesībā, taisnīgumā un žēlsirdīgā mīlestībā un uz brīvību.
Neparasts ir šīs enciklikas veltījums, jo ierasto uzrunu “visai katoliskajai pasaulei” pāvests papildināja ar vārdiem “un visiem labas gribas cilvēkiem”. (No šī laika vairākās enciklikās, kas skar pasaules sabiedrībai svarīgas tēmas, ir izmantota šī uzruna.) Protams, enciklikas nosaukums un uzrunas vārdi ir ņemti no Lk 2, 14: “Gods Dievam augstumos un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem” – atcerēsimies, ka mēs šos vārdus atkārtojam svētdienās un svētkos.
Gadu vēlāk koncila laikā tika pieņemta konstitūcija Lumen gentium (“Tautu gaisma”), kuras 13. punktā lasām: “Tādējādi uz šo Dieva tautas katolisko vienotību, kas ir priekšvēstnese vispārējam mieram un to veicina, ir aicināti visi cilvēki; tai dažādos veidos ir piederīgi vai uz to tiek virzīti gan katoļticīgie, gan citi, kas tic Kristum, un, visbeidzot, visa cilvēce, jo Dieva žēlastība visus cilvēkus aicina uz pestīšanu.” Nedaudz tālāk ir šādi vārdi: “Dieva apredzība neliedz nepieciešamo palīdzību pestīšanas sasniegšanai tiem, kas, nebūdami pie tā vainīgi, vēl nav nonākuši līdz skaidrai Dieva atziņai, tomēr cenšas – un ne bez Dieva žēlastības atbalsta – dzīvot pēc taisnības. Jo visu, kas viņos ir labs un patiess, Baznīca uzskata par ceļa sagatavošanu Evaņģēlijam.” (LG 16) Jā, ir tādi cilvēki, kas cenšas dzīvot godīgi un darīt labu. Uz viņiem varētu attiecināt vārdus no šīsdienas Evaņģēlija fragmenta, kurā Jēzus saka: “Jo nav neviena, kas manā vārdā darītu brīnumus, un tūlīt varētu ļaunu runāt par mani.”
Baznīca sadarbojas ar neskaitāmiem cilvēkiem, fondiem un organizācijām, kas dara daudz laba, tomēr dažreiz šāda sadarbība tiek pārtraukta. Mēs nezinām, kas vēlāk notika ne ar Eldadu un Medadu, ne arī ar to cilvēku, kas pieminēts Evaņģēlijā, bet mūsdienās Baznīca redz, ko dara dažādi fondi vai organizācijas. Jau pieminētās konstitūcijas 16. punkta turpinājumā varam lasīt: “Diemžēl bieži vien cilvēki, sātana maldināti, savos prātojumos ir nomaldījušies un Dieva patiesību apmainījuši pret meliem, kalpojot radībai, nevis Radītājam.” Pietiek zināt, ka dažos projektos Baznīca ir apturējusi savu sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju, kas ir ANO pakļautībā esoša organizācija. Man pašam nesen kādā veikalu tīklā pie kases gadījās pamanīt kastīti ar aicinājumu ziedot kādai labdarības iecerei. Biju pārsteigts par to, ka atbalsts tika lūgts in vitro projektam, tātad ārpus organisma apaugļošanai, kas ir klajā pretrunā Baznīcas mācībai. Manās acīs šis tīkls ir “slēgts”, vismaz pagaidām. (Protams, izsaku līdzjūtību ģimenēm, kurās nevar ieņemt bērnus, bet tā jau ir cita tēma.)
Šogad tika publicēta pāvesta Franciska enciklika Laudato si (“Esi slavēts”), kuru plašsaziņas līdzekļi nosauca par “ekoloģisku”. Protams, enciklika runā par “ekoloģisko krīzi”, tomēr svarīgāks ir skaidrojums par tās cēloņiem. Vistrāpīgāk par tiem saka piektās nodaļas virsraksts – “Globālā netaisnība”. Īsi sakot, dažas valstis un uzņēmumi ir kļuvuši bagāti uz citu rēķina un turpina bagātības krāt, radot vēl lielāku netaisnību. Uz šo tēmu attiecas viss šīsdienas otrais lasījums un fragments no Evaņģēlija, kas runā par iemeslu grēkam – roku, kāju un aci. Citiem vārdiem sakot: alkatība un dziņa pēc bagātības nogalina mūs visus.
Tomēr ir jāatceras, ka šie “bagātie” varam būt arī mēs, vienkāršie ļaudis. Problēma ir tajā, ka mums pašiem ir grūti saprast robežu starp to, kas nepieciešams, un to, kas jau ir par daudz. Kāds teiks: “Bet vajag taču sevi reizēm palutināt!” Nē, nevajag, un pat nedrīkst.
Grūti mums iet arī ar izpratni par jēdzieniem “labklājība” un “pieticība”. Diemžēl gadās, ka esam vēl “miesīgi” cilvēki.
Cerība ir tajā, ka Dievs ir žēlsirdīgs un mums māca, kā rīkoties, – aicinu pārlasīt šīsdienas lūgšanu pirms lasījumiem un psalmu. Mieramtuvu.lv |
