Saskaņā ar Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas sekretāra Artūra Roša (Arthur Roche) teikto, lēmums „dziļāk atspoguļos sieviešu cieņu, jauno Evaņģelizāciju un Dievišķās Žēlsirdības noslēpumu”. Svētā Marija Magdalēna bija pirmā, kas ieradās pie Jēzus kapa, un raudāja, redzot kapu tukšu. Pēc sv. Akvīnas Toma teiktā, tas, ka viņa pasludināja apustuļiem Augšāmcelšanos, padarīja viņu par apustuļu apustuli (Red.: no latīņu v. apostolorum apostola). Kaut arī viņai bija pagātne, Jēzus vienmēr izturējās pret viņu ar maigumu – ar to pašu žēlsirdību, uz kuru pāvests Francisks aicina tiekties Baznīcai šodien. Pāvests emeritus Benedikts XVI arī pieskārās šīs svētās nozīmei, uzskatot viņas pazemību un viņas dzīvi par Dieva žēlsirdības zīmi. 2007.gada 14.februārī viņš teicis: „Atšķirībā no divpadsmit apustuļiem, šī svētā sieviete nepameta Jēzu viņa Ciešanu stundā. Ar savu rīcību šo grūtību mirkļos Marija Magdalēna parādīja ievērojamu piemēru.” Jaunā svētku diena paceļ svēto tajā pašā līmenī kā apustuļus. Viņas dzīves pārveidei jākalpo par paraugu kristiešiem visās situācijās. Romereports.com Attēls: Marija skūpsta krustā sitā Jēzus kājās (Itālija, 14. gs. sākums) | 
