Baltkrievija – savdabīga zeme, kur modernais savijies ar aizgājušo, padomisko, kur cilvēki sevi jūt kā baltkrievus, taču visbiežāk runā krieviski, kur organiski sadzīvo kolektīvās saimniecības ar brīvo ekonomiku, kur stingra varas iestāžu uzraudzība pastāv līdzās brīvībai ticēt un praktizēt reliģiju. Šie kontrasti ir vairāk redzami valsts rietumos, kur ir vairāk katoļu, kuri šeit ir poļi un gadsimtiem ilgi ir draudzīgi sadzīvojuši ar pareizticīgajiem baltkrieviem. Rietumu apgabala centrs Grodņa ir, varētu teikt, valsts garīgais centrs, kur ievērojamākie apskates objekti galvenokārt ir tieši baznīcas. 2016.gads Baltkrievijā ir izsludināts kā Kultūras gads un Grodņas diecēze atzīmē dibināšanas 25 gadu jubileju. Šo divu svarīgo notikumu sakarā diecēzes bīskaps Aleksandrs Kaškevičs uzaicināja Aglonas bazilikas jaukto kori „Assumpta” dziedāt Sv. Misēs, sniegt koncertus diecēzes draudžu baznīcās. Pilsēta mūs pārsteidza ar ceļmalas krustiem, iebraucot tajā, ar daudzām sakrālām celtnēm padomju laika valsts darbinieku vārdos nosauktās ielās, kārtību un sakoptību. Šeit savulaik ir dzīvojis un strādājis sv. Maksimiliāns Kolbe (1922.-1927. g.), te arī atrodamas Baltkrievijā senākās baznīcas drupas. 16. jūnijā sniedzām koncertu greznajā bernardiešu baznīcā, kas atrodas pilsētas centrā. Programmā bija garīgo dziesmu izlase dažādās valodās, klasiskos G. Forē „Sanctus”, Mocarta „Gloria”, gan latviešu (Celminska „Aglonas Dievmātei”, Matvejāna „Tu žēleigō, laipnō” u.c.), gan himnas „Ave verum”, „Magnificat” mūsdienu autoru apdarē, dažus gregoriskos dziedājumus, kā arī dažas dziesmas poļu un krievu valodā. Pārsteidzošā kārtā šajā pašā dienā vietējā televīzija sagatavoja sižetu par kora viesošanos pilsētā, iekļaujot intervijas. Nākamajās dienās – 17. un 18. jūnijā – sekoja koncerti lauku draudzēs Galinkā un Perstuņā, mazās baznīciņās, kuras atrodas tuvu Lietuvas un Polijas robežai. Tās apkalpo priesteris Pāvels Gedroic, kurš arī bija mūsu uzaicināšanas uz koncertceļojumu iniciators. Jāatzīst, ka bija nedaudz savādi pēc vairāk nekā 400 kilometru mērošanas un dažādu juridisko grūtību pārvarēšanas un uztraukumiem veltīt koncertu nelielam cilvēku lokam, gandrīz vai intīmā atmosfērā. Tomēr jāatzīst, ka visi trīs koncerti – tās bija arī trīs „uzvaras”. Jau pēc pirmajām dziesmām jutām, ka – IR! Piedzīvojām brīžiem fantastisku enerģijas apmaiņu ar auditoriju, un pēc tam jutāmies arī satuvinājušies ar klausītājiem. Sevišķi neaizmirstams bija pēdējais koncerts Perstuņā. Šeit uz klausītāju lūgumu pat atkārtojām dziesmu „Всего то навсего”, kas bija viena no tām, kas koncertos publikai patika visvairāk. Pēc tam – fotografēšanās, kopīga vakarēšana ar priesteri un atvadīšanās. Mums vienmēr paliks atmiņā, kā dievkalpojuma laikā sprediķī un koncertu laikā pr. Pāvels mūs mēdza pasniegt draudzes klausītājiem. Šie vārdi iedvesmo un liek tiekties augstāk: „Cilvēkiem, kas jūs dzird, jūs atverat durvis uz Dievu, uz savu tuvāko un uz sevi. Nekas nav tik skaisti, kā dziedāt Dieva godam. Jūs nesat tik svarīgu kalpojumu, kādu pat neapzināties; caur to jūs krājat dārgumus Debesīs. Cilvēks ir tikai sīka stieple, diedziņš milzīgajā pasaules audumā, taču viņam ir jābūt Dieva caurlaidīgam. Un es novēlu to katram no jums – vadiet Dievu caur dziesmām, caur savu dzīvi uz citiem cilvēkiem.” Braucienam bija liela un dažāda pievienotā vērtība – kulturālā, garīgā un emocionālā ziņā – gluži kā labā svētceļojumā. Tā lielākais atklājums bija pats priesteris Pāvels, cilvēks ar plašu sirdi un skaidru skatu. Pateicoties viņam, ieguvām lielu ieskatu valsts pilsētas, draudzes vēsturē, Baznīcas dzīvē Baltkrievijā, tās grūtībās, apmeklējām dažādas baznīcas, pat sinagogu, piemiņas vietas, ievērojamus objektus. Priesteris arī daudz rūpējās par mūsu laicīgajām vajadzībām, galvenais – atdodot saviem tālajiem ciemiņiem milzum daudz laika. Viņš bija arī tas, kurš pieteica dziesmas, skaidroja tās poliski klausītājiem un stāstīja tiem par Aglonu, par Latgali, par mums pašiem – koristiem. Šis priesteris mūs pārsteidza arī ar to, ka bieži lika mums smieties. Zinot, cik liela humora izjūta ir Dievam, ir brīnišķīgi redzēt šo īpašību Viņa iedvesmotos cilvēkos! No viņa mēs iemācījāmies poļu sakāmvārdu: „Tas, kurš pateicas, lūdzas divkārši.” No viņa saņēmām daudz vielas pārdomām – par savu aicinājumu, par to, kādai dzīvei ir jābūt patiesībā, kādā tvērumā ir jāuzlūko lietas... Par priesteri Pāvelu un viņa draudžu ticīgajiem 10.jūlijā bija veltītas mūsu lūgšanas Aglonas bazilikā. Kas vēl no Grodņas paliks atmiņā? Gadsimta vētra ar lieliem postījumiem pilsētā, fotografēšanās saulrietā, anekdotes, zemeņu ēšana kopā ar priesteri, kopīgās lūgšanas par 1. un 2. pasaules karā kritušajiem karavīriem, padomju atribūti pilsētā, viesmīlīgi cilvēki un vēl... Kopumā varētu sacīt, ka šeit dažādos veidos sajutām mīlestību, esam saņēmuši garīgus spārnus un sirdī liesmu, ko deva šis neparastais brauciens. Deo gratias! Koris pie Grodņas katedrāles
 Koncerts Bernardiniešu klostera baznīcā
 Perstuņas draudzē
 |
