Viens no virzieniem, kur meklēt atbildi uz šo jautājumu, ir vēlreiz apcerēt stāstu par Kornēlija un viņa ģimenes konversiju. Svētdienas pirmajā lasījumā (Apd 10, 34a.37-43) Pēteris uzrunā viņus. Pētera ekspresija, paužot Jēzus Kristus Labo Vēsti, ir tā, kurā mēs redzam, kā mēs esam savienoti ar augšāmcelšanos un kā saņemam pestīšanu. Pestīšana varbūt nav īpaši bieži lietots vārds mūsdienās. Vai mums patiešām nepieciešama pestīšana, ja vairumu mūsu problēmu galu galā var atrisināt ārsta apmeklējums, bankas darbinieks, terapeits vai kāds cits. Mums var būt nepieciešama glābšana pašiem no sevis, bet tas sniedzas tikpat tālu, kā jebkura ideja par personīgo glābšanu, jo mūsu sabiedrībai ir niecīgs priekšstats par grēku. Daudzi uzskata, ka mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās: mēs varam kļūt par jebko, par ko gribam kļūt. Tas attiecas ne tikai uz karjeru vai personīgām attiecībām, bet arī uz seksualitāti un dzimumu. Jēzus laikā pestīšanas jēdziens ietvēra daudzas lietas. Bija atpestīšana no citu valstu okupācijas, kurā Kornēlijs kā Romas kareivis spēlēja zināmu lomu, un bija pestīšana no slimības, trūkuma un dēmonu varas. Faktiski ikkatru vienu bija nepieciešams glābt no visa kā, sākot ar karu un beidzot ar grēku. Senākās kultūrās ticēja, ka dažādu nepieciešamību jomas pārvalda dažādi dievi, un šo dievu dusmas bija remdināmas ar ziedojumiem un upuriem. Lai arī pagāns, Kornēlijs bija citādāks; viņš ieraudzīja patieso Dievu jūdu Dievā. Tas bija dievs, kuram rūp viņa tauta, un Kornēlijs lūdzās uz viņu dievu un deva žēlastības dāvanas jūdiem. Viņš tika atalgots ar eņģeļa apmeklējumu un ziņu, ka viņa lūgšanas ir uzklausītas un žēlastības dāvanas pieņemtas (attēlā). Viņam tika uzdots uzmeklēt Pēteri. Vīzijas nozīme Pēterim mācīja, ka Dieva pestīšana ir pieejama ne-jūdiem un ka likums attiecībā uz diētu un rituālo šķīstību neattur tos kļūt par Jēzus sekotājiem, un, ja viņi tic Viņam, viņi iegūs grēku piedošanu Viņa vārdā. Svētais Gars nonāca pār visiem, kas dzirdēja Pētera vārdus, un Pēteris pavēlēja viņus kristīt. Tas varēja arī nebūt tas, kas tika gaidīts vai pat cerēts, taču grēks ir cits apzīmējums būt atšķirtam no Dieva; un šis bezdibenis starp Dievu un Viņa radību bija pārkāpts ar Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Šī iemesla dēļ svētais Pāvils var teikt, ka mums jāmeklē Debesu lietas; tāpēc ka mēs nu dzīvojam tā, kā Dievs vēlējās, lai mēs dzīvotu – harmonijā ar Viņu, ja vien mēs varam saskatīt to, ka tas tā ir. Skumjākais ir tas, ka, svinot Lieldienas, mūsu prātos bieži vien priekšplānā nav nepieciešamība būt izlīgušiem ar Dievu. Daudzi ir tik tālu no Dieva, ka viņi nevar notvert dievišķā atspīdumu ierastajās ikdienišķās dzīves lietās, neskatoties uz to, ka mēs taču ticam, ka tad, ja mēs meklējam Dieva patiesību, Dievs nāk satikt mūs parastajās ikdienas lietās. Tikai uz mirkli iedomājieties, kāda būtu mūsu pasaule, ja cilvēki viens otru uzlūkotu kā vietu, kur mājo Dieva Gars. Ja mēs viens otru uzlūkotu kā Dieva dāvanu, kurā mājo Dievs, mainītos mūsu attieksme tiklab pret tiem, kas dzīvo tālu aiz mūsu valsts robežām, kā arī pret tiem, kuri mīt tepat kaimiņos. Mēs izstieptu roku draudzībai un sadarbībai; būtu vairāk miera un mazāk karu; izglītība būtu pieejama ikvienam visā pasaulē; un bērni nemirtu no bada un tīra ūdens trūkuma. Augšāmcelšanās notikumam būtu nozīme tagad, nevis tikai nākošajā pasaulē. Marija Magdalēna aiznesa ziņu par tukšo kapu Pēterim un mīļotajam māceklim, kuri tad skrēja uz vietu, kur Jēzus bija guldīts. Pēteris redzēja tikai Jēzus kapu drēbes, neko vairāk. Tomēr ar šīm Kunga atstātajām pēdām viņam pietika, lai redzētu un ticētu, ka Jēzus ir augšāmcēlies no kapa. Meklējot Kungu, viņi tika atalgoti ar dāvanu ticēt uz Viņa augšāmcelšanos. “Redzēšana ir ticēšana” tajā brīdī tas ieguva pilnīgi jaunu nozīmi. Kornēlijs jūdu dzīvē un dievkalpošanā redzēja pietiekoši no patiesā Dieva klātbūtnes, lai meklētu vēl vairāk, un atrada savai ģimenei pestīšanu Kristū. Kā Dieva izpirktajai tautai mums ir iespējams ar ticības acīm saskatīt mirkļa atspulgus, uzplaiksnījumus no Debesu lietām, kas mūs sagaida. Tādejādi mūs ikvienu, tāpat kā Kornēliju un apustuļus, Jēzus augšāmcelšanās ir mainījusi, jo mēs tagad skaidri redzam, ka, ja mēs ar Kristu mirstam, tad mēs ar Viņu arī augšāmcelsimies. English.op.org
Tulk.: D.B.
Attēls: Gerbrand van den Eeckhout,The Walters Art Museum | 
