Palasīsim...  Mieram tuvu

Tas attiecas uz Kristus mācekļiem arī šodien. Mums var būt transporta līdzeklis un ceļa karte, taču tas neko nelīdz, ja bākā nav degvielas. Līdzīgi kristīgajā dzīvē – mēs varam būt ļoti izglītoti teoloģijas, morāles un liturģijas jautājumos, taču tas neko nelīdz, ja mums nav spēka, lai zināšanas iemiesotu dzīvē.

Mēs ar apbrīnu raugāmies uz svētajiem un vēlamies viņiem līdzināties, taču nereti nākas atzīt, ka esam iestiguši un garīgajā dzīvē stāvam uz vietas vai krītam atpakaļ. Redzot savu vājumu, ir kārdinājums domāt, ka kristīgās dzīves pilnība ir domāta izredzētajiem, taču tas ir vienīgi kārdinājums. Ja gribam garīgi augt un doties dziļāk dievišķajā dzīvē, mums ir vajadzīgs Svētais Gars. Bet kā iegūt Svēto Garu? Vispirms ir jāsaprot, ka Svētais Gars ir absolūti brīvs: Viņu nevar pakļaut, nevar satvert, ar Viņu nevar tirgoties. Patiesībā mēs nevaram iegūt Svēto Garu, mēs varam vienīgi ļaut, lai Viņš iegūst mūs. Dzīve Svētajā Garā ir līdzdalība paša Dieva dzīvē, un tā vienmēr ir nepelnīta dāvana, taču šo dāvanu ir jāmācās saņemt.

Lai saņemtu Svēto Garu, ir nepieciešams klausīties Kristus vārdos un Viņam ticēt. Jāņa evaņģēlijā Jēzus saka: “Kam slāpst un kas tic man, lai nāk pie manis un dzer! Kā Raksti ir sacījuši: no Viņa iekšienes plūdīs dzīvā ūdens straumes.” Un evaņģēlists Jānis piemetina: “Bet to Viņš sacīja par Garu, kuru saņems tie, kas Viņam bija ieticējuši.” Vai mēs klausāmies Jēzus vārdos? Vai mēs Viņam ticam? Ticība ir ne tikai Dieva dāvana, tā ir arī cilvēcisks akts, citiem vārdiem, lai mēs spētu ticēt, mums ir jāizvēlas ticēt, mums ir jāgrib ticēt. Bez ticības Svētā Gara darbs mūsu dzīvē nevar īstenoties.

Lai saņemtu Svēto Garu, ir jānožēlo un jāatstāj grēki. Jeruzalemes arhibīskaps svētais Kirils 4. gs. Svēto Garu salīdzina ar ūdeni. Viņš raksta, ka ikviena radība dzīvajā dabā ir atkarīga no ūdens. Ja nav ūdens, nav dzīvības. Ūdens lietus veidā nāk no debesīm, tas paliek nemainīgs, taču spēj pie­lāgoties katras radības unikālajam raksturam un vajadzībām. Katrā radībā ūdens rada atšķirīgu efektu. Līdzīgi ir ar Svēto Garu – Viņa dievišķā daba ir nemainīga, taču Viņa darba augļi mūsos ir daudzveidīgi un brīnumaini. Kādu Gars padara par dievišķās patiesības skolotāju, kādu iedvesmo pravietot, kādam dod varu izdzīt ļaunos garus, kādam dod spēju dziļi izprast Svētos Rakstus, kādam parāda, kā palīdzēt trūcīgajiem, kādam māca gavēt un dzīvot askētisku dzīvi, kādu citu gatavo moceklībai. Taču svētais Kirils runā ne tikai par Svētā Gara darbības augļiem, bet arī par dvēseles nostāju, kas nepieciešama, lai Svēto Garu saņemtu. Viņš raksta: “Līdzīgi kā izkaltis koks aplaistīts dzen jaunas atvases, tā dvēsele nes svētuma augļus, kad nožēla to dara spējīgu saņemt Svēto Garu.” Pieķeršanās grēkam mūsos slāpē Svētā Gara darbu, un nenožēlots grēks mums traucē uzplaukt.

Kas vēl ir nepieciešams, lai saņemtu Svēto Garu? Svētajos Rakstos mēs varam atrast pārsteidzoši vienkāršu atbildi. Jēzus Lūkasa evaņģēlijā saka: “Jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz.” (Lk 11, 13) Svētais Gars ir Dieva dzīvība un spēks, kas tiek dots tiem, kas ticībā un paļāvībā to lūdz. To pašu var sacīt par Svētā Gara dāvanām, piemēram, gudrību (Jēk 1, 5-6).

Šajā Vasarsvētku dienā daudzi Baznīcas bērni no bīskapu rokām saņems Iestiprināšanas sakramentu. Šis sakraments cilvēka dvēselē atstāj neizdzēšamu zīmogu un dara mūs par Svētā Gara kareivjiem. Nekas nevar aizstāt normālo veidu, kādā Kristus savai Baznīcai dāvā žēlastības, respektīvi, sakramenti, tajā skaitā Iestiprināšanas sakraments, ir ļoti būtiski. Tiem, kuri nav iestiprināti, šo sakramentu noteikti vajag saņemt, taču, lai tas nestu augļus, ir svarīgi novērsties no grēkiem, ticēt Kristum un vienmēr lūgties.

Lai Dievs mūs svētī!

Mieramtuvu.lv
^{Foto: Dominicanwitness.com}