Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Tautai, kas lepojas ar saviem bērniem, ir nākotne
14.09.2017 pl. 07:35
Trešdienas, 13. septembra, vispārējās audiences laikā pāvests atskatījās uz savu tikko veikto apustulisko ceļojumu uz Kolumbiju. “Tā ir tauta, kas neskatoties uz daudzām ciešanām, prot priecāties. Tā ir tauta, kurai ir cerība”, tā, raksturojot kolumbiešus, sacīja Svētais tēvs.

Viņš no visas sirds pateicās Kungam par šo lielo dāvanu, proti, ceļojumu, un vēlreiz pateicās arī Kolumbijas prezidentam, bīskapiem, valsts valdībai un visiem, kuri ņēma jebkādu dalību šīs vizītes sagatavošanā. Francisks īpaši pateicās kolumbiešu tautai, kas viņu uzņēma ļoti sirsnīgi un ar lielu prieku.

“Viena no lietām, kas mani visās pilsētās visvairāk aizkustināja”, stāstīja Svētais tēvs, “bija tā, ka tēti un mammas, kas atradās pūlī, cēla savus bērnus, lai pāvests viņus svētītu, un reizē viņi ar lepnumu rādīja savus bērnus, it kā gribētu teikt: ‘Tas ir mūsu lepnums! Tā ir mūsu cerība’. Es padomāju: ‘Šī tauta ir spējīga dzemdināt bērnus un lepni viņus izrādīt kā savu cerību. Šai tautai ir nākotne. Tas man ļoti patika”.

Francisks norādīja, ka viņa ceļojums bija divu iepriekšējo pāvestu iesāktā turpinājums. Svētīgais Pāvils VI apmeklēja Kolumbiju 1968. gadā un Svētais Jānis Pāvils II – 1986. gadā. Šī kontinuitāte ir Svētā Gara darbs. Svētais Gars vada Dieva tautas soļus pa vēstures ceļiem. Tikko aizritējušā ceļojuma moto bija: “Spersim pirmo soli”. Pāvests paskaidroja, ka tas tika attiecināts uz izlīgšanas procesu, kas ir sācies Kolumbijā, kur aptuveni pusgadsimtu ilga bruņotais konflikts, izraisot daudz ciešanu un ievainojumu. Tomēr ar Dieva palīdzību ir uzsākts ceļš. “Ar savu vizīti es gribēju svētīt tautas pūliņus, stiprināt šo tautu ticībā un cerībā, dzirdēt tās liecību, kas bagātina manu kalpojumu un visu Baznīcu”, sacīja Svētais tēvs, uzsverot, ka, tiešām, Kolumbijas tautas liecība ir bagātība visai Baznīcai.

Turpinot katehēzi, Francisks atzina, ka Kolumbijai un lielākajai daļai Latīņamerikas zemju ir ļoti stipras kristīgās saknes. Un tā ir miera garantija, stiprs pamats, uz kura veidot atjaunotni, un neuzvaramās cerības limfa. Tas ir skaidri redzams, ka velns gribēja sašķelt tautu, lai iznīcinātu Dieva darbu, bet, tai pat laikā, ir skaidri redzams, ka Kristus mīlestība, Viņa bezgalīgā žēlsirdība ir stiprāka par grēku un nāvi.

Atskatoties uz savas vizītes dažādiem notikumiem, pāvests īpaši pieminēja divu mocekļu beatifikācijas svinības, jo tās mums atgādina, ka miera pamatā, sevišķi, ir daudzo mīlestības, patiesības un taisnīguma liecinieku asinis. Vizītes laikā Svētais tēvs dzirdēja vairāku liecinieku aizkustinošos stāstus. Viņi, tikuši ievainoti, tomēr ar Kristus žēlastības palīdzību spēja iziet no sevis, doties pretī otram, piedot un izlīgt. Runājot par kristieša aicinājumu un misiju, Francisks atgādināja, ka, ja kristieši no visas sirds seko Kristum, viņi kļūst par sāli, gaismu un ieraugu pasaulē, un nes bagātus augļus. Viens no šiem augļiem ir Kolumbijā izveidotās mājas bērniem un dzīves ievainotajiem jauniešiem, kur tie var atrast jaunu ģimeni, saņemt mīlestību, tiek uzklausīti un atbalstīti. Pāvests arī atgādināja, ka vizītes pēdējā dienā uzsvars tika likts uz personas cieņas un cilvēka pamattiesību aizstāvēšanu. Melno vergu apustulis Pēteris Klavers atklāja revolucionāru ceļu, ko veido nevis ideoloģijas, bet Evaņģēlijs, kas ir īstais cilvēka un sabiedrības brīvības avots.

Šajā kontekstā Francisks paskaidroja, ka “spert pirmo soli” nozīmē tuvoties ievainotajam un pamestajam brālim, noliekties pār viņu, pieskarties viņa ievainotajai miesai. Un to ir jādara kopā ar Kristu, kurš atdeva sevi mūsu dēļ. Pateicoties Viņam, pastāv cerība, jo Viņš ir žēlsirdība un miers. Svētais tēvs vēlreiz uzticēja Kolumbijas tautu Dievmātei un novēlēja, lai ar viņas palīdzību katrs kolumbietis ik dienas varētu spert pirmo soli pretī savam brālim un māsai, un visi kopā veicinātu mieru mīlestībā, taisnībā un patiesībā.

Radiovaticana.va