Tādēļ visaugstākais etaps garīgajā izaugsmē (dzīve pilnīgā vienotībā ar Dievu) ir šīs dāvanas rezultāts. Cilvēks ar saviem spēkiem nav spējīgs “uzrāpties” šīs vienotības ar Dievu virsotnē. Jo morāliskie un dievišķie tikumi nevar harmoniski attīstīties bez gudrības dāvanas. No tā var secināt, ka vienotība ar Dievu (caur mistisko dzīvi) atrodas it kā uz parasta ceļa kristieša dzīves izaugsmē. Tādēļ sv. Terēze no Bērna Jēzus lūdzās un ilgojās pēc “sirds gudrības dāvanas”. Arī šajā ziņā viņa gribēja līdzināties Jēzum, kurš “pieņēmās gudrībā, gados un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem” (sal. Lk 2,52). Starp gudrības dāvanas sekām cilvēka dzīvē atklājas visu lietu un dzīves notikumu pienācīga izpratne. Tas notiek it kā savdabīga Dieva instinkta dēļ. Tas īpašā veidā redzams svēto dzīvē. Sv. Katrīnai no Sjēnas bija izcila pazīšanas dāvana ne tikai attiecībā uz iekšējo dzīvi, bet arī lielajā politikā. Tādēļ pie viņas pēc padoma vērsās šīs pasaules varenie, neskatoties uz to, ka viņa līdz dzīves beigām palika analfabēte. Viņa deva padomus un izteica atgādinājumus arī pāvestiem, uzliekot viņiem grūtus uzdevumus, starp citiem arī Aviņonas atstāšanu un atgriešanos Romā. Neskatoties uz studiju trūkumu, diktēja sekretāriem svarīgākās lietas no teoloģijas sfēras. Pāvests Pāvils VI pasludināja viņu par Baznīcas doktori. Gudrības dāvanas ietekmē teologu (un ne tikai teologu) dzīvēs atklājas sevišķi dziļa un pārdabiska atklāto ticības patiesību pazīšana un piedzīvošana. Tas redzams pie tādiem skolotājiem, kuri vienlaicīgi bija arī svētie, kā sv. Augustīns, sv. Bernards no Klervo, sv. Akvīnas Toms, sv. Bonaventūra, sv. Vincents Palloti. Viņi atklāja jaunas teoloģiskas domas. Ir zīmīga lieta, ka tāds izcils pēckoncila laika teologs kā Hanss Urss fon Baltazars savos darbos balstījās uz paralizētās mistiķes Adrianas Špeieres (Adrienne Speyr) Svēto Rakstu komentāriem. Viņas iespaidots, nepadevās pēckoncila modernismam teoloģiskajos jauninājumos. Viņš nodibināja starptautisku teoloģisku laikrakstu “Communio”. Neilgi pirms savas nāves viņš tika paaugstināts par kardinālu. Tā bija atzinības izrādīšana viņa gudrībai. Gudrības dāvana panāk varonīgu tikumu praktizēšanu, sevišķi dievišķā, mīlestības tikuma. Tas redzams sv. Asīzes Franciska dzīvē. Aiz mīlestības uz Dievu viņš atstāja pārtikušo tirgotāja dzīvi, atdodot savam tēvam Bernardonem pat savu apģērbu. To darot, teica, ka tagad varēs labāk un patiesāk lūgties lūgšanu “Tēvs mūsu, kas esi debesīs...”. To pašu var teikt par Tuvākmīlestības māsu kopienas dibinātāju sv. Māti Terēzi no Kalkutas. Viņa atstāja savu skolotājas darbu, lai veltītu visu savu dzīvi visnabadzīgākajiem no cilvēku cilts. Reiz kāds žurnālists viņai viltīgi jautāja: “Ko vajadzētu reformēt Baznīcā?” Uz ko viņa atbildēja: “Reformēt mani un tevi.” Tā bija Miera prēmijas laureātes cienīga atbilde, kas izrietēja no pārdabiskās gudrības dāvanas. Tā gudrības dāvana pilnveido dievišķo mīlestības tikumu, bet mīlestība savukārt panāk visu citu dievišķo un morālisko tikumu uzplaukumu. Šī uzplaukuma izpausme ir kristīgās dzīves varonība. Vai gudrības dāvanu var attīstīt? Droši, ka jā! Jo gudrības dāvana ir ielieta ikvienam kristību brīdī, bet tikai dīgļa formā. Tā ir dota kā grauds, par kuru jārūpējas un jāattīsta. Kas tad mums jādara? Vispirms jāvēlas un šī vēlēšanās jāizsaka lūgšanā Dievam. To darīt aicina Svētie Raksti (Gudr 9,1– 12). “Tēvu Dievs, Kungs žēlotājs, (..) dāvā man gudrību, kas sēž līdzās Tavam tronim, no sava bērnu pulka mani pārbaudījis neizraidi,” (9,1–4) tā lūdzās Zālamans, un viņam tika dāvāta gudrība. “No svētajām debesīm viņu atsūti, atsūti no sava godības troņa” (9.10). Runa ir par Dieva gudrību, kura kļūst par dāvanu cilvēkiem. Pazīšanas pūlēs visu jāpaceļ pie Dieva un jāskata Dieva nodoma kontekstā. Ir nepieciešamas sintēzes pūles, lai neiegrimtu sīkumos. Tā rīkojās sv. Akvīnas Toms savā teoloģiskajā darbā. Tas, starp citu, redzams “Teoloģijas summas” konstrukcijā un saturā. Sevī jāapvalda tā saucamā pasaulīgā gudrība. Tā ir viltus gudrība, kura pretojas autentiskajai kristīgajai gudrībai. Sv. Jēkabs uzskaita trīs veidu “gudrības”: šīszemes, jutekliskā un sātaniskā (sal. Jk 3,15). Šīszemes gudrība ir dzīšanās pēc bagātības un zemes labumiem. Tādu gudrību šodien māca modernie televīzijas seriāli. Jutekliskā gudrība balstās uz pieķeršanos un miesas iegribu apmierināšanu. Daudzas filmas to parāda, mīlestību nonivelējot līdz seksualitātei. Sātaniskā gudrība ir dzīves lepnība, karjeras meklēšana un paaugstināšanās par katru cenu, maksājot ar cilvēkiem, ejot "pāri līķiem", lai tikai iegūtu varu un valdīšanu. Tā visa ilustrācija ir seno un arī jaunāko laiku diktatoru dzīve (Staļins, Hitlers, Huseins u. c.). Nedrīkst padoties dabisko labumu, tādu kā zinātne, māksla, kultūra, izaugsme un citu, verdzībai. Kaut arī tie ir lieli un patiesi labumi, tad tomēr dažkārt tie var attālināt mūs no Dieva. Neskatoties ne uz ko, tie ir tikai daļēji labumi. Tādēļ nepieciešams tos pakārtot pēdējam mērķim, acu priekšā paturot pirmā baušļa saturu: “Tev nebūs citus dievus turēt līdzās Man.” Dažkārt zinātni vai mākslu noliek Dieva vietā. Nevajag pieķerties pat izpriecām un garīgajiem priekiem. Pirmajā vietā jābūt Dievam. Šī iemesla dēļ Dievs svēto dvēseles vadīja caur šķīstījošo ciešanu nakti, lai tā atbrīvotu no pieķeršanās pat garīgajam iepriecinājumam un virzītu uz tīru mīlestību uz Dievu. Tikai tādā ciešanu ugunī šķīstīta mīlestība dvēseli dara spējīgu attīstīt gudrības dāvanu līdz pilnībai. Gudrība ir visvērtīgākais dārgums. Tā teikts Dieva iedvesmotā grāmatā: “Tādēļ es lūdzos un man tika dāvāta sapratne; karsti lūdzoties, saucu, un pār mani nāca gudrības gars,– to augstāk vērtēju par scepteriem un troņiem, salīdzinot ar to, man bagātība nebija nekas. Nevienu dārgakmeni tās vērtu neatzinu, jo līdzās gudrībai viss zelts – tik vien kā sauja smilšu, kā dubļi – sudrabs tās priekšā. Par veselību un par skaistumu to karstāk iemīlēju, vēl vairāk nekā gaismu vēlējos, jo tā nemitas pat naktī spulgot. Reizē ar gudrību man iekrita klēpī viss labais, neizmērojama bagātība, kas tai rokās” (Gudr 7,7–11). Tā ir vislielākā Dieva dāvana cilvēkam un viņa privileģēšanā. Bet pašā būtībā, labi izprasta, tā identificējas ar kristīgās dzīves svētumu. Šo dāvanu pilnībā saņem svētie cilvēki – Dieva draugi. Laikraksts "Nāc", Nr.101 | 
