Dienvidaustrālijas štata valdība pieņēmusi likumu, kas uzliek priesteriem par obligātu pienākumu ziņot, ja tie uzzinājuši par pedofīliskām darbībām, pat ja tas prasītu no viņiem lauzt Grēksūdzes sakramenta zīmogu. Pēc Karaliskās komisijas sniegtajām rekomendācijām arī pārējie štati ir apsvēruši iespēju ieviest šādu likumu. Tomēr daudzi priesteri ir noraidījuši šādu ideju, paužot nostāju, ka viņi nedarīs neko tādu, kas pārkāptu un radītu draudus viņu ticībai. Politiķi var mainīt likumu, bet priesteri negrib pārkāpt Grēksūdzes sakramenta zīmogu, sacīja Adelaidas arhidiecēzes administrators. “Valsts grib piespiest mūs kā katoļu priesterus pastrādāt kaut ko tādu, ko mēs uzskatām par visnopietnāko noziegumu, un es neesmu gatavs to darīt,“ sacīja Sidnejas Sv. Patrika baznīcas priesteris Maikls Vīlans (Michael Whelan). Viņš piebilda, ka neapgalvo, ka Baznīca stāv pāri likumam, taču liek savu ticību pirmajā vietā. “Ja valsts cenšas iejaukties mūsu reliģiskajā brīvībā un iedragā to, ko nozīmē būt katolim, mēs pretosimies,” sacīja pr. Vīlans. Priesteris Vīlans pauda bažas par to, kā valdība ieviesīs šādu likumu un kā varas pārstāvji zinās, vai priesteri ziņo vai nē. Viņš tāpat piedāvāja altenatīvu tam, ka priesteri tiek piespiesti lauzt Grēksūdzes zīmogu, proti, - ja bērnu izmantotājs sūdz grēkus, viņš censtos iejaukties, pārtraukt un "nekavējoties apstādināt". Bīskaps Gregorijs Okellijs (Gregory O’Kelly), Adelaidas arhidiecēzes apustuliskais administrators, sacīja, ka līdz pat šī gada jūnijam viņš nav nojautis, ka jaunais likums tiks attiecināts arī uz sakramentālo grēksūdzi. “Mums ir Grēksūdzes zīmoga jēdziens, kas ir svēts un no sakrālās jomas. Politiķi var mainīt likumu, bet mēs nevaram mainīt Grēksūdzes būtību, kas ir sakrāla sastapšanās starp penitentu - kādu, kurš meklē piedošanu, un priesteri, kurš pārstāv Kristu,” bīskaps sacīja raidstacijai ABC Radio Adelaide jūnija sākumā. Kanonisko tiesību kodekss nosaka, ka Grēksūdzes “sakramenta zīmogs ir neaizskarams; tāpēc biktstēvs nedrīkst nekādā veidā un nekāda iemesla dēļ ne mazākā mērā nodot penitentu”. Sods par Grēksūdzes sakramenta zīmoga pārkāpšanu ir ekskomunikācija. “Politiķu pieņemtie likumi to nevar mainīt,” sacīja Okellijs. Okellijs sacīja, ka Baznīca dara visu iespējamo, lai nodrošinātu bērnu drošību, taču Grēksūdzes zīmoga pārkāpšana tajā nepalīdzētu. “Vai varat iedomāties situāciju, ka pedofīls nāktu uz grēksūdzi, zinādams, ka priesteris nekavējoties zvanīs policijai?” Ja bērns pastāstītu priesterim grēksūdzē par to, ka ticis seksuāli izmantots, priesteris mudinātu bērnu ziņot par to ārpus grēksūdzes “kaut kur, kur ir droši, vai kādam, ar kuru varētu par to runāt”. Savukārt Sidnejas arhibīskaps Antonijs Fišers (Anthony Fisher), atsaucoties uz jaunā likuma prasībām, sacīja: “Taču priesteri, kā mēs zinām, drīzāk pacieš sodu, pat moceklību, nekā lauž Grēksūdzes zīmogu,” piebilstot, ka “neviena šīszemes vara vai autoritāte nevar iejaukties” tajā, kas notiek biktstēva un penitenta starpā. Brisbenas arhibīskaps Marks Koleridžs (Mark Coleridge) jau pagājušogad laikrakstam The Catholic Leader sacīja: “Grēksūdzes sakramentā attiecības starp priesteri un penitentu nav salīdzināmas ar nevienām citām attiecībām, jo penitents runā nevis ar priesteri, bet gan ar Dievu, kur priesteris ir tikai vidutājs, mediators. To vajag paturēt prātā, pieņemot juridiskus lēmumus saistībā ar Grēksūdzes sakramenta zīmogu. Taču vajag arī visos iespējamos veidos pasargāt jauniešus un neaizsargātos.” Tai pat laikā Adelaidas anglikāņu arhibīskaps Džefrijs Smits (Geoffrey Smith) paziņojis, ka atbalsta valdības pozīciju, un sacījis, ka Anglikāņu Baznīca jau ir devusi atbrīvojumu no Grēksūdzes zīmoga gadījumos, kas saistīti ar bērnu seksuālo izmantošanu. Austrālijas ģenerālprokurors Kristians Porters (Christan Porter) jūnijā sacīja, ka grib, lai visi Austrālijas štati pieņem likumus, kas uzliek pienākumu ziņot par bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem, pat ja tie atklāti grēksūdzes laikā. Citos štatos, piemēram, Jaundienvidvelsā, valdība grasās atbildēt tuvāko mēnešu laikā, vai tiks pieņemti līdzīgi likumi. Catholicherald.co.uk/Cruxnow.com
Tulk.: D.Bergmane
Foto: Stthomasannarbor.org | 
