Šī atbildība prasa “nemitīgu un dziļu atgriešanos”, kurā “personīgais svētums un morālās saistības varētu veicināt evaņģēliskās vēsts ticamību un atjaunot Baznīcas izglītojošo misiju.” Līdz ar “Motu Proprio” pāvests nosaka, ka noziegumi pret mazgadīgām un ievainojamām personām, kas pastrādāti Vatikāna struktūrās, tiks pakļauti kompetentu Vatikāna juridisku orgānu tiesai. Katrs pāridarījums pret mazgadīgajiem, vai vājākajiem efektīvā veidā ir jāizskata saskaņā ar likumā noteiktajām normām. Ir jāsniedz adekvāta pastorālā aprūpe un garīgais, medicīniskais, psiholoģiskais un legālais atbalsts tiem, kuri apgalvo, ka ir cietuši no seksuālās uzmācības, izmantošanas, vai vardarbības, kā arī viņu ģimenes locekļiem Kas attiecas uz apsūdzētajiem, pāvests atgādina, ka tiem ir tiesības uz vienlīdzīgu un objektīvu procesu, respektējot nevainības prezumpciju, kā arī legalitātes un proporcionalitātes principus starp noziegumu un sodu. Notiesātais ir jāatceļ no amata pienākumiem, tai pašā laikā nodrošinot psiholoģiskās un garīgās rehabilitācijas atbalstu, lai turpmāk viņš varētu iekļauties sabiedrībā. Vēstulē uzsvērts, ka ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu atgūt labo slavu tiem, kas ir apsūdzēti netaisnīgi. Likumā CCXCVII (297) atgādināts, ka “mazgadīgajiem” tiesību ziņā tiek pielīdzināta katra viegli ievainojama persona, kas ir slima, kas atrodas fiziskās, vai psihiskās nepietiekamības stāvoklī, vai kurai ir atņemta personīgā brīvība, kas ierobežo tās spriešanas un gribas spēju. Vatikāna valsts publiskajiem ierēdņiem ir obligāts pienākums bez vilcināšanās iesniegt ziņojumu Vatikāna valsts tribunālam jebkurā brīdī, kad viņu darba pienākumu izpildes laikā ir saņemta ziņa par noziegumu pret mazgadīgo, vai viegli ievainojamu personu. Šo ierēdņu vidū ir Romas kūrijas dažādo organismu un ar tiem saistīto institūciju darbinieki, pontifikālie legāti un jebkura persona, kam ir administratīvais, vai juridiskais Svētā Krēsla mandāts. Kad notiek mazgadīgā izklausīšana, viņu var pavadīt advokāts, kā arī viņa uzticību iemantojis pieaugušais, kas ir izmeklētājautoritāšu apstiprināts. To personu izklausīšanai, kas ir jaunākas par 14 gadiem vienmēr ir janotiek šim mērķim atbilstoša psihologa klātbūtnē. Izklausīšanas process ir jādokumentē videoreģistrācijas formātā, kuru izmantot tiesas procesā. Tiesas izpildītājs, respektējot mazgadīgo, var noteikt, ka procesam ir jānotiek aiz slēgtām durvīm. “Motu Proprio” atsevišķa nodaļa ir veltīta arī Vatikāna valstī strādājošā personāla un brīvprātīgo kalpotāju pieņemšanas rekvizītiem. Ir jāpārliecinās, vai kandidāts atbilst korektas mijiedarbības ar mazgadīgajiem kritērijiem. Tiem, kas veic pastorālās aktivitātes ar mazgadīgajiem, ir jāizmanto piesardzība un respekts, viņu darbam ir jānoris citu klātbūtnē. Viņiem ir jārespektē mazgadīgo privātā sfēra un par ieplānotajām aktivitātēm jāinformē vecāki, vai tie, kam uzticēta viņu aprūpe. Pastorālajiem darbiniekiem ir jābūt piesardzīgiem un modriem komunikācijā ar mazgadīgajiem ar tālruņa, vai sociālo tīklu starpniecību. Pastorālajiem darbiniekiem ir stingri aizliegts sodīt mazgadīgos, nodarot fiziskas sāpes to miesai. Ir aizliegts dot priekšroku tikai vienam, vai dažiem mazgadīgo grupas locekļiem, atstāt mazgadīgos vienus iespējama fiziskā, vai psiholoģiskā riska situācijās, izmantot seksuāla rakstura mājienus runas, vai izturēšanās veidā, diskriminēt vienu, vai vairākus mazgadīgos. Bez tam, pastorālajiem darbiniekiem ir aizliegts lūgt mazgadīgajiem “paturēt kaut ko noslēpumā”, kā arī dāvināt kaut ko vienam, diskriminējot citus. Ir aizliegts fotografēt, vai filmēt mazgadīgos bez rakstiskas viņu vecāku, vai aprūpētāju piekrišanas, kā arī bez minēto personu pierkišanas izlikt sociālajos tīklos attēlus, kuros mazgadīgie redzami atpazīstamā veidā. Vaticannews.va | 
