Ārlietu ministrs Dž. Hants, kurš pagājušajos Ziemassvētkos pasūtīja šo ziņojumu, vainoja politkorektumu valdības nespējā risināt šo jautājumu. Uzstājoties Adisabebā, Etiopijas galvaspilsētā, Hants sacīja: “Es domāju, mēs visi bijām kā iemiguši sardzes postenī, kad runa ir par kristiešu vajāšanām.” “Domāju, ka ne tikai Trūro bīskapa ziņojums, bet arī tas, kas notika Šrilankā Lieldienu svētdienā, ir atmodinājis ikvienu līdz ar milzīgu šoku.” “Domāju, ka tam [vajāšanām] ir daudz dažādu iemeslu, taču ziņojums skaidri parāda, ka katrā pasaules daļā ir savi iemesli, kāpēc kristiešu vajāšanas tieši tur notiek, un, kopā apvienojušās, tās arī mums piezagušās.” Starpposma ziņojumā teikts, ka, lai gan daudzas reliģiskās grupas visā pasaulē cieš, kristieši ir paši vajātākie. Palestīnā kristieši ir tikai 1,5 % no iedzīvotājiem, bet Irākā to skaits ir samazinājies no 1,5 miljoniem (līdz 2013. gadam), līdz mazāk nekā 120 000 iedzīvotājiem. “Pierādījumi parāda ne tikai kristiešu vajāšanu izplatīšanos ģeogrāfiskā ziņā, bet arī pieaugošo vajāšanu nežēlīgumu, smagumu,” bīskaps Mounstīvens rakstīja. “Dažos reģionos vajāšanu līmenis un raksturs ir neapšaubāmi pietuvinājies to atzīšanai par starptautisku genocīdu, vadoties pēc ANO pieņemtās genocīda definīcijas.” Šādu genocidālu darbību galvenā ietekme uz kristiešiem ir izceļošana. Kristietība šobrīd saskaras ar iespējamību tikt izskaustai no tām Tuvo Austrumu daļām, kur tās saknes iestiepjas dziļumā. Džeremijs Hants sacīja, ka politiķiem nav jābaidās runāt par šo jautājumu: “Es domāju, ka nevietā ir uztraukums, ka mēs savā veidā kā kolonisti runājam par reliģiju, kas tiek asociēta ar kolonistu varu, nevis to dara valstis, kurās esam iegājuši kā kolonizētāji.” “Mēs šajā politkorektuma atmosfērā patiesībā esam aizmirsuši par vajātajiem kristiešiem, proti, ka tie ir vieni no nabadzīgākajiem, trūcīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Tuvajos Austrumos kristiešu populācijai būtu jābūt ap 20 %, taču šobrīd tie ir tikai 5 %.” Pilns ziņojuma kopsavilkums tiks publicēts vasarā. Catholicherald.co.uk Foto: Karmela kalna katedrāles iekšpuse Jolo, Filipīnās pēc 2019.g. janvārī notikušā uzbrukuma | 
