Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Apģērbs baznīcai un Dieva godam
17.06.2019 pl. 12:29

Bīskaps Artūrs Serratelli (Arthur Serratelli)

Pētnieki apgalvo, ka cilvēkam vajadzīgas vidēji ne vairāk kā 30 sekundes, lai novērtētu kādu pēc pirmā skata. Pat pirms cilvēks sācis runāt, notiek neverbālā komunikācija. Ķermeņa valoda, piemēram, sakrustotas rokas, paplašinātas acu zīlītes, mākslīgs smaids, sūta konkrētu ziņu. Līdzīgi ir ar apģērbu.

Laikā, kad komunikācijai tiek piešķirta svarīga loma un kad cilvēka ārējais izskats tiek veidots tā, lai tas izsauktu konkrētu atbildes reakciju vai attieksmi, apģērbs ir kļuvis īpaši nozīmīgs. Sen beigušies tie laiki, kad turīgie un varenie ģērbās, lai palielītos ar savu bagātību, bet mazāk veiksmīgie vilka savas darba drēbes par zīmi godīgai darba darīšanai.

Apģērba izvēle atklāj citiem kaut ko par mums pašiem. Apģērbs var pastāstīt par mūsu nodarbošanos, par darbu. Slimnīcā, piemēram, pēc uniformas var atšķirt māsiņas no apkopējiem, uz pilsētas ielām pēc uniformas varam atpazīt policijas patruļu. Daži mūsdienās izmanto apģērbu, lai paustu savu piederību konkrētam dzimumam.

Arī krāsām, kādas izvēlamies apģērbt, ir sava nozīme. Melnā nozīmē gan formalitāti un eleganci, gan autoritāti. Sarkanā pauž enerģiju, kaisli, ātrumu un spēku. Zaļā – jaunību un sparu, bet baltā – nevainību un tīrību. Dzeltenā un oranžā izkliedz prieku, optimismu un cerību.

Tērps norāda uz pasākumu, gadījumu, notikumu. Ejot uz pikniku ģērbjas ērti. Uz balli pucējas, ģērbjas svinīgi. Līgava parasti velk baltu kleitu, līgavainis – svētku uzvalku, smokingu. Uz pludmali ejot, velkam šortus un t-kreklus. Augstskolas izlaidumā – mantiju un cepurīti ar pušķi. Kaprači un zārka nesēji bērēs ģērbjas tumšos toņos, bet cirka klauni – koši un krāsaini. Visam, arī t-krekliem, džinsiem un šortiem, ir sava vieta un pareizais pielietojums. Bet mūsu izvēle par labu kādam no tiem noteiktajā dienā vai notikumā pastāsta cilvēkiem kaut ko vairāk par mums.

Kopumā mēs, amerikāņi, kopš 1960. gadiem esam kļuvuši daudz brīvāki un ikdienišķāki savos ģērbšanās paradumos. Kaut gan pilots, palīgpilots un stjuarti joprojām redzami akurātās un tīrās uniformās, neviens cits vairs īpaši nesapošas lidojumam ar lidmašīnu. Vidusskolas skolēni uz skolu ģērbjas ikdienišķi, bet biznesa vidē cilvēki labprāt pieturas pie neformālā apģērba piektdienās. Mēs dzīvojam laikos, kad komfortam un praktiskumam apģērbā ir tikpat liela nozīme, kā spējai ar apģērba palīdzību paust cilvēka individualitāti.

Neoficiāls, ikdienišķs apģērbs gandrīz vai kļuvis vidusmēra amerikānim par de riguer (etiķetes, modes prasību). Pat baznīcā gājēji vairs nejūt nepieciešamību apvilkt svētdienas kārtu. Visi, izņemot vienu baznīcā gājēju grupu. Daudzi afroamerikāņi, dodoties uz baznīcu svētdienā, izceļas ar to, ka ģērbjas svinīgi. Viņu senā tradīcija pagodināt Dievu ar veidu, kādā viņi nāk Viņa priekšā lūgšanā, nav sabrukusi, turoties pretī ikdienišķā apģērba paisuma viļņiem. Varbūt viņu piemērs ir mums nepieciešamā mācība!

Pludmales apģērbs, iešļūcenes (flip-flopi), bezpiedurkņu krekliņi (šo sarakstu varētu turpināt) vienkārši nav atbilstošs apģērbs, lai atrastos Kunga klātbūtnē. Neviens neuzdrīkstētos ierasties pie Anglijas karalienes neatbilstošā tērpā. Cik daudz lielākā mērā tas attiecas uz atrašanos debesu un zemes Kunga priekšā. Varbūt tieši šis ir īstais izaicinājums. Vai mēs būtu zaudējuši savas maņas, savu apziņu attiecībā uz Dieva transcendenci? Kamēr mūsdienās daudzi vairs netic Dievam, vai arī baznīcā gājēji nav aizmirsuši, kas Dievs patiesībā ir? Vai neesam kļuvuši pārāk uz sevi vērsti, uz savu personīgo komfortu, nekā uz Dievu un to cieņu, kuru pienākas izrādīt Viņam, kad ienākam baznīcā Viņa klātbūtnē Viņu pielūgt?

Kad nākam uz baznīcu, mums jāatceras, ka “cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Kungs uzlūko sirdi”(1 Sam 16,7). Tādejādi mūsu pirmā problēma ir tā, vai mēs nākam Dieva priekšā ar nenoziedzīgām rokām un skaidru sirdi (sal. Ps 24,4). Un, ja esam grēkojuši, tad ar nožēlu un mērķi laboties.   

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī mūsu apģērbam ir nozīme. Tas pavēsta kaut ko par mums citiem un Citam. Ir gandrīz neiespējami diktēt noteikumus, kādam būtu jābūt pareizajam apģērbam baznīcā. Tomēr ar skaidrību un pārliecību var teikt, ka drēbēm, ko velkam uz baznīcu, nevajadzētu pievērst uzmanību mums. Mūsu apģērbam vienmēr būtu jābūt neuzkrītošam un tīram, tā izrādot mūsu cieņu Dieva godam un slavai. Dievam pienākas vislabākais!

Catholicnewsagency.com
Tulk.: D.Bergmane
Foto:Unsplash.com/Ismael Paramo