Diemžēl mūsdienu individuālisma laikmetā arī Svētā Komūnija, kas ir kopības zīme ar Jēzu un Viņa Baznīcu, ko cilvēks piedzīvo konkrētā draudzē, ir kļuvusi par individuālu praksi, kuras ietvaros darba dienas Misē cilvēks klusi, un teju nevienam nemanot, pieņem pirmo reizi Jēzu Kristu. Šā gada jūnija sākumā bija iespēja apliecināt, ka šis notikums tikai gūst papildus krāšņumu un tajā pat laikā neko nezaudē no savas sirsnības un intimitātes, ja šos svētkus svin kopā ar draudzi. Šoreiz Euharistiju pirmo reizi saņemt devās neierasti liels bērnu un jauniešu skaits – 10. Priesterim Kristapam Oliņam bija svarīgi, ka šie svētki tiek svinēti kopā, lai visa draudze var priecāties par saviem ticības brāļiem un māsām, kā arī pārdomāt savas attiecības ar Kungu Jēzu Euharistijā. Bērni tika mudināti un iedrošināti vēlēties cītīgi sagatavoties un iesaistīties Baznīcas dzīvē. Un katram no viņiem ir arī brīnišķīgs piemērs – vecāki, kuri ar savu kalpojumu baznīcā iedrošina arī savas atvases doties droši pa ticības ceļu tālāk. Katrs no vecākiem kaut ko būtisku darīja, lai šie svētki būtu neaizmirstami – Iveta Jansone ar skanīgu psalma dziedājumu priecēja klātesošo sirdis, māsu Lipsku vecāki nolasīja Svēto Rakstu lasījumus. Upurdāvanās Grantiņu ģimene pienesa – vīnu un hostiju (kas pēc konsekrācijas pārtapa par Kristus Miesu un Asinīm), Aija Rācene un Rubija Roza – maizi (pateicībā Jēzum par Izlīgšanas sakramentu, jo Viņš vēlas, lai mūsu sirdis būtu skaidras un labas kā maize), Opanasjuku ģimene – vīnogas (zemes un cilvēku darba augli – pateicībā Dievam par vecākiem, kuri palīdz ar katru dienu bērniem kļūt labākiem), Žīgo ģimene – sveci (Kristus gaismas simbolu). Vecāku piemēra iedrošināti, arī bērni bija gatavi kalpot Sv.Misē. Emīls pārliecinoši nolasīja Vispārējo lūgšanu, jo pēdējā gada laikā Arvila Jākabsona vadībā apguvis ministranta prasmes un droši jūtas baznīcas altāra daļā. Citās svētdienās izteiksmīgi un droši ar Svēto Rakstu lasījumiem Sv.Misē klātesošos priecē arī Jacinta. Šajā svētku reizē bērni visi kopā pateicās Dievam un vecākiem ar skanīgu dziesmu, kuru daudzbalsīgi iemācīties palīdzēja Jasmīnas Marijas mamma Līga, un klātesošos patīkami pārsteidza mazās Jasmīnas vijoļspēle. Muzikāli svētkus kuplināja, kā jau katru svētdienas pēcpusdienas Sv.Misi, Aija Niedola un Sandris Cīrulis, kuri labprāt organizēja rotaļas un dejas arī pasākuma saviesīgajā daļā, tā stiprinot ģimeņu sadraudzību. Un komūnija jau to arī nozīmē – sadraudzību, kopību, vienotību ar Jēzu Kristu, ar visiem svētajiem un kristiešu starpā draudzē. Kopīgu lūgšanu un Svētās komūnijas stiprinātas, ģimenes labprāt pēc Sv.Mises vienojās sadraudzībā arī Kūrijas pagrabiņā, kopīgi baudot Emīla mammas cepto gardo mājas torti, kavējoties sarunās un laižoties straujās dejās un rotaļās. Visi jutās tik labi un draudzīgi! Arī Jacintas lielā māsa Lūcija, kura nemaz citus svētdienas skolas bērnus agrāk nepazina, jo gatavojās individuāli pie katehētes Ivetas J. Lielos bērnus sveikt bija atnākusi arī jaunākā svētdienas skolas grupiņa (puišu gadījumā – mazās māsas) – Rubija Roza, Marta, Sofija, Luīze un Miķelis – ar savām skolotājām Lauru Valli, Alisi Lībi un Viktoriju Urtāni, kuras savulaik bija skolotājas arī nu jau lielajiem bērniem. Un gan jau drīz jaunākajai grupiņai un vecākajiem brāļiem, māsām pievienosies gan ķengursomā snauduļojošais Lūkasiņš, gan žiperīgā Letīcija, kuri vēl savām kājām zemi neskar, gan rāpošanas čempione Grēta un mazā Emīlija. Vislielākais paldies par neaizmirstamo svētku sajūtu Kristiannas mammai Ivetai un māsai Paulai – par visu – no griestu un solu rotājumiem, līdz smaržīgam floristikas brīnumam katra gaviļnieka rokās! Un bīskapam Viktoram Stulpinam par materiālo nodrošinājumu, delikātu uzraudzību un atbalstu! Svētdienas skolas skolotāja Ērika Korāte
Foto: Ingus Vrubļevskis 
| 
