Pāvests, protams, arī šoreiz turpināja lūgties par tiem, kurus skārusi Covid-19 slimība. Svētās Mises sākumā viņš sacīja: Turpināsim lūgties par saslimušajiem. Šodien gribu īpaši lūgties par ģimenēm – par ģimenēm, kas diendienā atrodas ar bērniem mājās, jo drošības dēļ ir slēgtas skolas, un kurām jātiek galā ar smago situāciju un jātiek ar to labi galā, saglabājot mieru un prieku. Es īpaši domāju par tām ģimenēm, kurās ir kāds cilvēks ar īpašām vajadzībām. Dienas centri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir slēgti un viņi paliek ģimenēs. Lūgsimies par ģimenēm, lai tās šajā laikā nezaudē mieru, paliek stipras un saglabā prieku. Komentējot līdzību par pazudušo dēlu un žēlsirdīgo tēvu (sal. Lk 15, 1-3. 11-32), Francisks atzīmēja, ka tēvs nesaka ne vārda dēlam, kurš atgriežas no grēkiem, bet tikai skauj viņu, noskūpsta un sarīko svētku mielastu. Šo līdzību Jēzus stāsta farizejiem un Rakstu zinātājiem, kuri ieļaunojas par to, ka Viņš pieņem muitniekus un grēciniekus. Grēcinieki iet pie Jēzus klusiņām, jau ar savu klātbūtni vien apliecinot, ka grib Viņu klausīties, bet savukārt farizeji nāk, lai kritizētu – norādīja pāvests. Farizeji un Rakstu zinātāji kurn, lai diskreditētu Jēzu ļaužu priekšā. Tie apsūdz, apvaino Viņu, sakot, ka šis ēd ar grēciniekiem, ka ir nešķīsts. Pēc tam līdzībā seko šīs dramatiskās situācijas, šīs problēmas tuvāks izklāsts un skaidrojums. Ļaudis jūt, ka tiem ir vajadzīga pestīšana – teica Francisks. Vienkāršā tauta daudz ko nešķiro intelektuāli, bet jūt, ka tai ir vajadzīgs Kungs, kas to piepildītu, ka tai ir vajadzīgs gans. Un tā tuvojas Jēzum, jo saskata Viņā ganu. Tā meklē pie Viņa palīdzību. Turpretī Likuma zinātāji jūtas pašpietiekami: “Mēs taču esam mācījušies universitātē, ieguvuši doktora grādu, nē, divus doktorātus. Es taču labi zinu, ko nosaka likums, izprotu visus gadījumus.” Šie farizeji, kuri domā, ka ir ļoti zinoši un pašpietiekami, nievā cilvēkus. Viņi nievā grēciniekus. Dēls minētajā līdzībā pieprasa tēvam naudu un aiziet. Tēvs dod. Viņš neko nesaka, tāpēc ka ir tēvs. Tēvs cieš klusumā – sacīja pāvests. Tēvs prot gaidīt, ir pacietīgs. Otrs dēls pārmetīs tēvam netaisnību. Taču tēvs cieš un mīl. Pēc tam, kad jaunākais dēls apņemas celties un aiziet pie tēva, izrādās, ka tēvs viņu jau gaidīja. Tēvs prot gaidīt. Viņš respektē saviem bērniem nepieciešamos laikus. Kāda ir problēma? Ko mums māca šī līdzība? Problēma ir tā, ka vecākais dēls, kurš visu laiku atradās mājās, tā arī nekad nebija sapratis, ko nozīmē būt mājās. Viņš pildīja savus pienākumus, darīja savu darbu, bet nebija sapratis, kas ir mīlošas attiecības ar tēvu. Viņš mājās dzīvoja kā viesnīcā. “Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss manējais ir arī tavs”, saka tēvs savam vecākajam dēlam. Taču dēls to neapzinājās. Viņš dzīvoja kā viesnīcā, nejūtot šo tēvišķību. Šajā sakarā pāvests arī uzsvēra, ka “Baznīcas namā ir daudz ‘viesnīcnieku’ kuri uzskata sevi par kungiem.” “Interesanti”, turpināja Svētais tēvs, “ka tēvs ne vārda nesaka dēlam, kurš atgriežas no grēka. Viņš to tikai noskūpsta, apskauj un sarīko svētkus.” Šim viņš mēģina ieskaidrot, ka viņa sirds bija aizslēgta, nocietināta. Pāvests pastāstīja, ka reiz kāds gudrs priesteris cienījamā vecumā, kāds izcils biktstēvs un misionārs, kurš ļoti mīlēja Baznīcu, esot minējis par kādu jaunu priesteri, kurš bija par sevi ļoti pārliecināts, ļoti ticīgs, kurš uzskatīja sevi par kaut ko un pieprasīja savas tiesības. Šis vecais priesteris sacīja: “Es lūdzos, lai Kungs pasviež viņam [tam jaunajam] banānu mizu zem kājām, lai viņš paslīdētu. Tas viņam nāktu par labu”. Francisks piebilda, ka tas varētu izklausīties zaimojoši, ka šis sirmais priesteris gribēja pateikt, ka jaunajam priesterim nebūtu slikti, ja tas sagrēkotu. Taču tādā veidā viņam būtu iespēja lūgt piedošanu un meklēt un atrast Tēvu. Šī līdzība mums daudz ko māca – homīlijas noslēgumā piebilda Francisks. Tā bija Kunga atbilde tiem, kuri viņu kritizēja par to, ka Viņš sagājās ar grēciniekiem. Pāvests atzina, ka arī šodien daudzi kritizē Baznīcas cilvēkus – tos, kuri palīdz trūcīgajiem, kuri strādā, pat tos, kuri darbojas mūsu pašu labā. “Lai Kungs mums dod žēlastību saprast, kur ir problēma,” vēlēja Svētais tēvs, piebilstot, ka problēma ir tā, ka mēs esam mājās, bet nejūtamies kā mājās, jo nav tēvišķu, brālīgu attiecību, jo mūsu starpā valda tikai darba kolēģu attiecības. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media |
