Baznīca norāda uz Jāzepu kā paraugu, lai mudinātu ikvienu kristieti savā darbā būt tikpat godprātīgam un uzcītīgam, kāds bija šis svētais. Arī Kristus bija galdnieks, un Viņa līdzdalība šajā arodā piešķir katram darbam un profesionālajai nodarbei ne mazāku cieņu kā Viņa iemiesošanās. Kristieša pienākums ir sludināt Evaņģēliju un izkopt savas attiecības ar Dievu, pildot Dieva, sevis un tuvākā mīlestības bausli. Tas nav veicams tikai katehismā minētajos veidos: lūgšanā, gavēņos un žēlsirdības darbos. Tas ir veicams arī ar savu darbu, darot to godprātīgi un uzcītīgi, jo tas tādā vai citā, tiešākā vai pastarpinātākā veidā skar līdzcilvēkus un Dieva mīļoto tautu, pret kuru kristietim ir jājūt atbildība. Arī labi un godprātīgi darīts darbs var sludināt Evaņģēliju, vēršot kolēģu, priekšnieku un padoto uzmanību uz savu rīcību, tās motīviem un cēloņiem, kas paver iespēju evaņģelizēt. Ikviena darbošanās noris sabiedrībā un skar tās locekļus. Neatkarīgi no tā, vai kristieša darbs ir saistīts profesionāli ar viņa/viņas karjeru vai tas ir īslaicīgs darbs iztikas iegūšanai, kamēr tiks atrasts kas labāks, kristietim ir pienākums to darīt godprātīgi un uzcītīgi tieši tā iemesla dēļ, ka tas skar apkārtējos. Nolaidība darbā un profesionālajā sniegumā neskar tikai pašu darba veicēju, bet arī darba augļu un rezultātu saņēmējus. Nav pieņemams, ka kristieša nolaidīgā darba dēļ kādam nāktos ciest zaudējumus. Tieši tādēļ ikviens darbs un ikviena darbošanās prasa uzcītību un tiekšanos pēc izcilības. Kā svētais Jāzeps un Kristus rūpējās, lai viņu darba augļi būtu kvalitatīvi un cilvēkam nenāktos brāķa un nolaidīga darba dēļ ciest papildu zaudējumus, restaurējot mēbeli, tā kristietim jārūpējas, lai viņa/viņas darba sniegums nevajadzīgi neapgrūtinātu līdzcilvēkus un neradītu tiem zaudējumus. Pat ja pašreizējais darbs nepatīk vai tiek izjusts kā nasta – tas nav attaisnojums darīt to nolaidīgi vai vienaldzīgi, jo sabiedrība un darba augļu saņēmēji sagaida kvalitāti un paļaujas uz darba veicēja godprātīgumu. Ja nav patikas pret esošo darbu, tad to var uzlūkot kā iespēju gandarīt. Cik viegli ir gribēt gandarīt ar lūgšanām, bet varbūt ir vērts gandarīt ar savu darbu? Kristietim tas pat nav apspriežams – tas ir pienākums darīt to labi. Vai kā aicinājumu – ar patiku, vai kā gandarījumu – ar sviedriem. | 
