Piektdien, pirms Piemiņas dienas jeb Memorial day (red. - ASV šī diena ir mirušo militārpersonu piemiņas diena un oficiāla brīvdiena), Kamerons pastāstīja EWTN News In Depth par savu neparasto ticības ceļojumu. Tagad, piecdesmit gadu vecumā, viņš mācās, lai kļūtu par priesteri Kalifornijā, un šādu ceļu izvēlējies tāpēc, ka, savulaik dienējot ASV armijā, sastapies ar militārajiem kapelāniem. EWTN korespondents Kolms Flinns intervēja semināristu īpaša video sižeta laikā, kas bija veltīts ASV dienesta dalībnieku drosmei un pašaizliedzībai. "Kapelāni ļoti līdzinās mediķiem," sacīja Kamerons. "Mēs īsti nezinām, ko viņi dara, viņi ir noslēpumaini. Bet, kad tev tas patiešām vajadzīgs, tu esi tik priecīgs, ka viņi ir klāt. ” Pēc Korejas kara Dienvidkoreja bija viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, skaidroja Flinns. Rezultātā daudzas mātes pameta savus mazuļus, arī Kamerona māte rīkojās tāpat. Viņš dzimis 1968. gadā, bet trīs gadu vecumā viņš tika atstāts kādā šķērsielā. "Es nezinu, kā mani atrada, bet es nonācu slimnīcā," viņš atcerējās. Tad viņu pamanīja kāds ārsts adopcijas aģentūrā. “Ārsts domāja, ka es neizdzīvošu, ja atgriezīšos audžuģimeņu sistēmā", viņš teica. "Tāpēc viņš mani nodeva adopcijai ārzemēs." Kamēr Kamerons sākotnēji tika atzīmēts adoptēšanai Eiropā, kāds amerikāņu pāris jutās aicināts viņu adoptēt. “Domāju, ka manu izraudzīšanos viņi nevar izskaidrot ar vārdiem, bet tikai ar emocijām sirdī,” viņš teica. “Un es grasījos kļūt par Selleru ģimenes daļu.” Selleru ģimene bija baptistu ģimene, kas dzīvoja Fīniksā, Arizonā. “Es, bez šaubām, zināju, ka esmu ticīgs, bet es vienkārši ienīdu baznīcu,” Kamerons atcerējās. “Un es domāju, ka tas ir kaut kas tāds, ar ko man būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu.” Tomēr, kad vidusskolā viņš sadraudzējās ar katoli, tika iepazīstināts ar katolicismu un Sv. Misi. Sellers teica, ka viņš sākotnēji cīnījies ar katoļu mācību. "Iespējams, ka pirmā doktrīna, ko es jebkad pieņēmu, un doktrīna, kurā saskatīju kādu jēgu, bija svēto sadraudzība," viņš paskaidroja. "Fakts, ka es esmu saistīts ar cilvēkiem ne tikai šajā baznīcā, bet arī visā pasaulē, un ka es esmu saistīts ar svētajiem debesīs un virs zemes." Dievam bija plāns, viņš piebilda. "Es domāju, ka Viņš mani gribēja tieši tur, jo Viņš vēlējās, lai es zinātu, ka esmu ģimenē un ka man nav jāuztraucas par savu izcelsmi un to, kas es esmu, - lai es zinātu, ka mana ģimene ir katoļu baznīca, universālā baznīca," Kamerons teica. Pēc koledžas absolvēšanas Kamerons iestājās armijā un dienēja Bosnijā, Afganistānā, un Irākā. Viņš uzkalpoja līdz pulkveža pakāpei. Vēlāk viņš vadīja armijas rezerves iesaistes komandu, kur palīdzēja rezervistiem aklimatizēties Dienvidkorejā. Kad kara laikā kļuva grūti, Kemerons paļāvās uz katoļu kapelāniem. "Mūzika un sprediķis lika manās acīs riesties asarām, jo tas sniedza tik daudz mierinājuma," viņš uzsvēra. "Tādos brīžos tu vienkārši saproti, cik svarīgi viņi (kapelāni) ir." Šobrīd Sellers dzīvo Kalifornijā un studē, lai kļūtu par priesteri Sanfrancisko arhidiecēzē. "Divas lietas, kas man rādīja virzienu ceļā pie tā, bija šīs: pirmā – jautājums "Vai tu varētu nomirt par savu draudzi? " Un mana atbilde bija "jā"; un otrais ir - "Vai es ticu sakramentiem?" Atbilde uz šo jautājumu arī bija “jā”,” viņš teica. "Es pats savā dzīvē biju pieredzējis, kā sakramenti patiešām mani dziedināja, un tāpēc gribēju šo spēju arī es," viņš uzsvēra. "Tas, ko es redzu kapelānos, - es redzu, kas ir sakramenti, un kāpēc katoļu baznīca ir tik vitāli svarīga," viņš noslēgumā sacīja, "tāpēc, ka tie dod mums instrumentus, lai stiprinātu sevi ar Dievu." Catholicnewsagency.com | 
