Dārgie brāļi un māsas, Lai arī Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšana ir vislielākie Marijas svētki liturģiskajā gadā, tā ir samērā nesena Baznīcas dogma, kuru oficiāli izsludināja pāvests Pijs XII 1950. gadā. Tomēr Baznīcas Tradīcija vienmēr ir uzskatījusi, ka Marija, pabeigusi savas zemes dzīves gaitas, tika uzņemta debesīs gan ar miesu, gan ar dvēseli. Šie svētki mums uzsver no Dieva saņemtās miesas un dvēseles vērtību un nozīmi. Mūsu dvēsele ir nemirstīga un nevar nomirt, bet mūsu miesai ir savi ierobežojumi, un tā paliek dabas spēku ietekmē. Lai gan mēs zinām, ka mums ir lemts kādu dienu mirt, mēs no Jēzus augšāmcelšanās un Marijas uzņemšanas debesīs arī zinām, ka, ticot Dievam un paliekot savā dzīvē uzticīgiem Viņam, arī mums ir lemts augšāmcelties tiesas dienā. Dievs ir apsolījis, ka mūsu trauslais, vājais un mirstīgais ķermenis atkal apvienosies ar mūsu dvēseli un atdzīvosies. Viņš jau ir sagatavojis vietu debesīs tiem, kuri paliek viņam uzticīgi un dzīvo taisnīgi līdz savas zemes dzīves beigām. Dievs, kurš ir dzīvības avots un sākums, mums, cilvēkiem, ir devis uzdevumu kopt, aizsargāt un izplatīt dzīvību. Šodienas liturģijas pirmajā lasījumā Marija tiek attēlota kā Baznīcas kosmiskais attēls, saulē tērpta, ar mēnesi zem viņas kājām un ar zvaigžņu vainagu galvā. Viņa ir spilgts atpestītās cilvēces un mūsu pašu piemērs. Kā ticīgus Dievam, mūs apgaismo gaisma no augšienes, kas dzemdina jaunu un mūžīgu dzīvi. Kā kristieši mēs esam aicināti aizstāvēt dzīvību, nodot jaunajām paaudzēm ticības gaismu, ko saņēmām no mūsu senčiem, aizstāvēt patiesības, godīguma, taisnīguma un taisnas dzīves vērtības. Dzīvība ir Dieva dāvana mums, savukārt tas, ko mēs darām ar savu dzīvi, ir mūsu dāvana Dievam. Tomēr no pieredzes mēs zinām, ka dzīve ir pastāvīgu izaicinājumu pilna. Mūsu dzīves cīņa bieži notiek pret ļaunuma spēkiem pasaulē, kuri vēlas iznīcināt dzīvību un aprīt gaismu, kas nāk no Dieva, un visu, kas nes labu cilvēcei. Un šīs vardarbības un netikumības pret miesu un pret cilvēku sākums ir tad, kad Dievs tiek ignorēts vai izsīkst ticība Viņam. Marija gan ar miesu, gan dvēseli nonāca debesīs pirms mums. Tagad viņa aizlūdz par mums pie sava Dēla Jēzus Kristus, pasaules Glābēja. Jēzus uzveica mūžseno pūķi sātanu un nāvi, mirstot par mums pie krusta. Viņš mūs stiprina un pavada mūsu dzīves ceļā, lai nepatikšanu un nenoteiktības gadījumā, mēs neiekrītam mazdūšībā, jo mūsu cīņa ir Viņa cīņa. Pat šodien Jēzus Kristus caur mums var uzvarēt pasauli un visus tumsas spēkus. Viņš mums apsola, ka arī mēs dzīvosim kopā ar Viņu mūžīgi, ja paliksim Viņam uzticīgi. Tas ir liels apsolījums, kas dots katram vīrietim un sievietei, kas tic. Un pestīšanas vēsturē nekad nav piedzīvots tas, ka Dievs nebūtu piepildījis savus apsolījumus. Iepriekš pieminēju kardināla Pujata trīskāršo jubileju, bet ir vēl viena svarīga jubileja, kas tiek svinēta šogad. Šogad aprit 100. gadadiena kopš Latvijas Republikas de iure atzīšanas un Latvijas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību nodibināšanas. Šīs attiecības ir tikušas koptas, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, sirsnību un pārliecību. Svētais Krēsls nekad, pat grūtajos okupācijas laikos, nav pārstājis atbalstīt Latvijas neatkarību un valstiskumu, tādējādi demonstrējot pāvestu un Svētā Krēsla tuvumu ne tikai katoļiem, bet arī visai Latvijas cildenajai tautai. Strādājot kopā ar Dieva žēlastības palīdzību, mēs turpināsim atbalstīt Latviju kā suverēnu, demokrātisku un kristīgu tautu starp Eiropas un pasaules brīvajām tautām. Tāpēc turpināsim dzīvot kā īsti Dieva dēli un meitas, kā ticības brāļi un māsas un godājami Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, vienmēr ticot Kungam, līdzīgi kā Marija, kura pilnībā uzticēja sevi Dievam un tika atalgota par uzticību, tiekot uzņemta debesīs ar miesu un dvēseli. Mūsu un mūsu ģimeņu, sabiedrības un tautas labā veltīsim Dievam nepārtraukti patiesu dievbijību, kas viņam pienākas garā un patiesībā, dzīvojot saskaņā ar viņa baušļiem, klausoties un sekojot mūsu dzīvē Viņa Dēlam Jēzum, lai arī mēs varētu būt līdzdalīgi debesu atalgojumā, ko Kungs apsola saviem ticīgajiem dēliem un meitām. Ja jums patiesi rūp Baznīca, sava ģimene, savu bērnu un savas valsts nākotne, tad sekojiet Vissvētākās Jaunavas Marijas piemēram. Esiet dzīvas Baznīcas atvases, vienmēr dzīvojot Dieva žēlastībā, nevis sausi vai miruši zari, kurus apgānījusi grēka samaitātība.
Esiet vīrieši vai sievietes, caur kuriem Evaņģēlijs iemiesojas pasaulē, un esiet kā dzīvs Svētā Gara templis.
Esiet Kristus liecinieki, mazāk dzīvojot sev un vairāk Viņam, vienmēr vēršot savas domas uz debesīm, kur mājo Kungs, kurš ir mūsu galamērķis.
Esiet uzticīgi savai Baznīcai un savai draudzei, jo Dievs caur Baznīcu ir uzticīgs jums.
Esiet cilvēki ar ģimenisku domāšanu un aizstāviet dzīvību no ieņemšanas brīža līdz pat dabiskai nāvei.
Esiet cieņpilni pret citiem, vienmēr runājiet patiesību, dzīvojiet patiesi un atbildīgi.
Esiet pazemīgi kalpi visiem, nesot viņiem Dieva labestības un mīlestības gaismu.
Esiet dāsni, daloties pat ar to mazumu, kas jums ir, ar tiem, kuriem ir daudz mazāk.
Esiet priecīgi, dievbijīgi un konsekventi ticības vīrieši un sievietes.
Esiet, pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas parauga, cilvēki, kuri ved citus pie Kunga Kristus, lai arī jūs kādu dienu varētu būt līdzdalīgi debesu godībā. Kristus piedzima Vissvētākajai Jaunavai Marijai, un caur Mariju Kristus piedzimst mūsos. Jēzus mums dāvāja savu māti tieši pirms nāves uz krusta, lai viņa būtu mūsu debesu māte un tādējādi mēs būtu viņas garīgie dēli un meitas. Tuvojoties viņai lūgšanā, īpaši skaitot rožukroni, viņa mums māca, kā sekot Jēzum un kā patiesi mīlēt Kungu un vienam otru. Ar Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību šajā viņas debesīs uzņemšanas dienā, lai Dievs apžēlojas par visām Latvijas ģimenēm un cilvēkiem. Lai Kungs mums dāvā tādu pašu dziļu ticību un paļāvību, kādu parādīja Marija savā dzīvē. Lai Viņš pār mums dāsni izlej Svētā Gara spēku, lai mēs augtu mīlestībā pret visiem, kļūtu par Viņa gribas instrumentiem šajos laikos, kurus piedzīvo mūsu mīļā Latvija un pasaule. Āmen. 
|
