“Amoris laetitia Ģimenes gads” iesākās šī gada 19. martā, Svētā Jāzepa svētkos, un noslēgsies 2022. gada 26. jūnijā, kad Romā notiks 10. Pasaules ģimeņu tikšanās. Šajā sakarā Svētais tēvs vēršas pie visiem laulātajiem pāriem, lai, kā viņš raksta vēstules sākumā, šajā īpašajā laikā, kurā pašreiz dzīvojam, apliecinātu viņiem savu mīlestību un tuvību. “Es vienmēr pieminēju ģimenes savās lūgšanās”, viņš raksta, “taču vēl jo vairāk pandēmijas laikā, kas visus, sevišķi trauslākos, pakļāva smagam pārbaudījumam. Pašreizējā situācija mani pamudināja pazemīgi, sirsnīgi un atvērtu sirdi tuvoties katram atsevišķam cilvēkam, katram laulātajam pārim un katrai ģimenei viņu situācijās”. Ģimenes aicinājumu pāvests salīdzina ar visu ticīgo tēva, Ābrahama, aicinājumu. Paklausot Kunga balsij, viņš pameta savu zemi, savas tēva mājas un devās svešumā. Francisks atzīst, ka arī mēs piedzīvojām nedrošību, vientulību, sev dārgu cilvēku zaudējumu, un esam spiesti atstāt savas komforta zonas, savus kontroles mehānismus, ierasto rīcību, ambīcijas, lai sāktu interesēties ne tikai par savas ģimenes labumu, bet arī par sabiedrības labumu, kas arī ir atkarīgs no mūsu personīgās uzvedības. Tas, kas mums palīdz “iziet no mūsu zemes”, ir attiecības ar Dievu. Pateicoties kristīgajai ticībai, mēs zinām, ka neesam vieni, jo Dievs ir mūsos, ar mums un mūsu vidū – mūsu ģimenē, kvartālā, darba un studiju vietā, pilsētā, kur dzīvojam. Tāpat kā Ābrahams, arī katrs no laulātajiem, sajūtot aicinājumu uz laulāto mīlestību, iziet no savas zemes un pieņem lēmumu pilnīgi veltīt sevi otram. Pāvests norāda, ka jau saderināšanās laiks ietver sevī iziešanu no savas zemes. Saderinātie iet kopīgu ceļu, kas ved uz laulību. Pēc tam dažādas dzīves situācijas – ikdiena, bērnu dzimšana, darbs, slimības – liek atteikties no sevis, saviem ieradumiem un savām miera ostām un doties uz Dieva apsolīto zemi. Laulātie ir “divi Kristū”, “divi vienā”. Turpinājumā Francisks laulātajiem atgādina, ka bērni viņus uzmanīgi vēro un sagaida no viņiem stipras un uzticamas mīlestības priekšzīmi. Bērni ir dāvana. Viņi slāpst pēc mīlestības, atzinības, cieņas un uzticēšanās. Kristīgie vecāki ir aicināti saviem bērniem atklāt, ka viņi ir Dieva mīļotie bērni. Šī atklāsme palīdzēs bērniem ticēt un uzticēties Dievam. Atgādinājis, ka pirmā vide, kurā norisinās audzināšana, ir ģimene, pāvests runā arī par laju lomu Baznīcā un sabiedrībā. “Jūsu misija ir pārveidot sabiedrību ar savu klātbūtni darba vietā”, viņš raksta, “un panākt, lai tiktu ņemtas vērā ģimeņu vajadzības”. Bez tam, laulātajiem jābūt radošiem un aktīvi jāiesaistās arī draudzes un diecēzes dzīvē. Svētais tēvs atgādina, ka ģimene ir “pirmā sabiedrības šūniņa” un, pateicoties laulībai, tiek attīstīta “satikšanās kultūra”. Tāpēc ģimenēm pienākas veidot tiltus starp paaudzēm, lai nodotu tālāk vērtības, kas veido pamatu cilvēces attīstībai. Pāvests atzīst, ka aicinājums uz laulību ir aicinājums vadīt nestabilu, taču, pateicoties sakramentam, drošu laivu bieži vien sabangotā jūrā. Cik gan bieži laulātie grib kliegt kā apustuļi: “Mācītāj, vai Tev nerūp, ka mēs ejam bojā?” (Mk 4, 38). “Neaizmirsīsim”, uzsver Francisks, “ka, pateicoties Laulības sakramentam, šajā laivā ir klāt esošs Jēzus.” Kādā citā Evaņģēlija fragmentā rakstīts, ka mācekļi ezera vidū, cīnoties ar viļņiem, ierauga tuvojamies Jēzu un uzņem viņu savā laivā. Tiklīdz Jēzus iekāpa, tā vējš noklusa (sal. Mk 6, 51). “Arī jūs, kad trako vētra, ļaujiet savā laivā iekāpt Jēzum”, mudina Svētais tēvs. “Svarīgi, lai jūs kopā paturētu savu skatienu pievērstu Jēzum. Tikai tādā veidā atradīsiet mieru, pārvarēsiet konfliktus un atradīsiet risinājumus daudzām savām problēmām. Ne tāpēc, ka tās pazudīs, bet tāpēc, ka spēsiet uz tām palūkoties citā perspektīvā. Tikai ieliekot sevi Kunga rokās, jūs varēsiet tikt galā ar to, kas šķiet neiespējams”. Turpinājumā šo Svēto Rakstu fragmentu gaismā pāvests pievēršas dažām “grūtībām” un “iespējām”, ko ģimenes piedzīvoja šajā pandēmijas laikā. Piemēram, ģimenēm bija vairāk laika būt kopā, un tā bija laba iespēja izkopt savstarpēju dialogu. Protams, tas prasa īpašu pacietību, jo nav viegli visu dienu atrasties vienā mājā, kur nākas strādāt, mācīties, izklaidēties un atpūsties. “Neļaujiet, ka jūs uzveic nogurumus”, mudina Francisks. “Lai mīlestības spēks dara jūs spējīgus vairāk raudzīties uz citiem – uz laulāto draugu, uz bērniem – nekā uz savu nogurumu”. Šajā sakarā Svētais tēvs aicina lūgt no Svētās Ģimenes mīlestības dāvanu, to mīlestību, ko apraksta apustulis Pāvils savā slavenajā Mīlestības himnā (sal. 1 Kor 13, 1-13), lai tādējādi šī mīlestība kalpotu par iedvesmu laulāto lēmumiem un darbībai. Līdz ar to būšana kopā būs nevis nasta, bet patvērums vētrās – norāda Francisks, aicinot ģimenes būt par vietām, kurās valda atvērtība un izpratne. Viņš kārtējo reizi mudina laulātos nekad nenoslēgt dienu neizlīgušiem mieru. Tiem nevajadzētu kautrēties kopā nomesties ceļos Euharistijā klātesošā Jēzus priekšā, lai atrastu mieru un spētu viens uz otru paskatīties ar maigumu un labestību. Kad kāds ir mazliet dusmīgs, otrs varētu satvert viņa roku, lai izdabūtu laukā kādu smaidu. Tāpat būtu labi kopā balsī noskaitīt kādu īsu lūgšanu pirms gulēt iešanas, lai tādā veidā piedzīvotu Jēzus klātbūtni. Pāvests atzīst, ka dažiem pāriem kopā būšana ir atnesusi ne mazums grūtību. Dažiem problēmas kļuva vēl smagākas, izraisījās konflikti, kas nereti kļuva gandrīz nepanesami. Daži nespēja pārvarēt nesaskaņas un pašķīrās. “Arī šīm personām gribu apliecināt savu tuvību un mīlestību”, raksta Svētais tēvs. Atzinis, ka laulības attiecību saraušana rada daudzas ciešanas, īpaši bērniem, Francisks aicina nenolaist rokas un meklēt palīdzību. Viņš aicina neatstāt novārtā lūgšanu un patvēruma meklēšanu Dievā, jo Jēzus savā lielajā žēlsirdībā parādīs, kā pārvarēt grūtības un virzīties uz priekšu. “Neaizmirstiet, ka piedošana dziedina katru brūci”, piekodina pāvests. Savstarpēja piedošana ir lūgšanā un attiecībās ar Dievu nobrieduša iekšēja lēmuma rezultāts – viņš skaidro. Tā ir dāvana, kas paiet no žēlastības, ar kādu Kristus apveltī laulāto pāri, kad tas ļauj Viņam darboties, kad vēršas pie Viņa. Kristus gaida, lai laulātie atvērtu Viņam savas sirdis, lai varētu viņus atbalstīt ar savas mīlestības spēku. Mūsu mīlestība ir vāja. Tai vajadzīgs Jēzus uzticīgās mīlestības spēks. Ar Viņu laulātie patiešām var savu māju būvēt “uz klints” (Mt 7, 24). Vēstules beigu daļā pāvests vēršas pie jauniešiem, kuri vēl tikai gatavojas laulībām, un, neraugoties uz lielo nedrošību par darbu, aicina viņus būt drosmīgiem un radošiem un uzticēties Dieva Providencei, kā arī īpaši sveic visus vecvecākus. Francisks novēl, lai svētais Jāzeps pamudina visas ģimenes uz radošu drosmi, kas ir tik ļoti nepieciešama šajā pārmaiņu laikā, un lai Dievmāte palīdz laulātajiem veicināt “tikšanās kultūru”, kas ir ļoti svarīga, lai pārvarētu visas likstas un konfliktus, kas aptumšo mūsu laiku. Daudzie izaicinājumi nedrīkst atņemt prieku tiem, kuri staigā kopā ar Kungu. “Izdzīvojiet savu aicinājumu intensīvi”, Svētais tēvs mudina laulātos. “Neļaujiet skumjām pārveidot jūsu sejas. Jūsu laulātajam draugam ir vajadzīgs jūsu smaids. Jūsu bērniem ir vajadzīgi tādi jūsu skatieni, kas viņus iedrošina. Garīgajiem ganiem un citām ģimenēm ir vajadzīga jūsu klātbūtne un jūsu prieks: prieks, kas nāk no Kunga”. Pāvesta Vēstule laulātajiem parakstīta Svētās Ģimenes svētkos, 2021. gada 26. decembrī. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media |
