Konferencē uzstāsies abu augstskolu profesori, kā arī viesi no Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas. Konference sāksies ar Svēto Misi pl. 7.30 Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra, kas atrodas Rīgā, Katoļu ielā 16, kapelā. Savukārt no pl. 9.30 Vecrīgā, Amatu ielā 6, Mazās Ģildes konferenču zālē sāksies reģistrācija konferencei un norisināsies konferences pirmā daļa. Pirmo konferences daļu vadīs RARZI direktore Žanete Narkēviča. To pl. 10.15 ar uzrunām atklās apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Petars Antuns Rajičs, Latvijas Republikas vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzma un Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Pēc tam ar priekšlasījumiem uzstāsies Igaunijas apustuliskais administrators bīskaps Filips Žurdāns, RTI profesors priesteris Modris Lācis, Ukrainas Katoliskās Universitātes profesors Tarass Timo un Lietuvas Vītauta Lielā universitātes profesors Bens Ulevičs. Konferences otrā daļa norisināsies RARZI un RTI telpās Rīgā, Katoļu ielā 16b, svētā Akvīnas Toma auditorijā. To vadīs RARZI profesore Māra Kiope. Otrā daļa sāksies pl. 15 un tajā ar priekšlasījumiem uzstāsies RARZI profesore Baiba Brūdere, profesors priesteris Andris Ševels MIC, RTI pasniedzējs priesteris Dmitrijs Artjomovs MIC, RARZI profesore Skaidrīte Kalvāne (māsa Klāra PIJ), kā arī M. Kiope. Konferences dalībniekiem pēc katras sekcijas beigām būs iespēja uzdot jautājumus. RARZI direktore Ž. Narkēviča par konferences mērķiem un nozīmi raksta: „2019. gadā klajā nāca “Katoliskās Baznīcas sociālās mācības kompendija” latviešu izdevums latviešu, ko Latvijas Universitātē svinīgi atvēra Cilvēka integrālās attīstības veicināšanas dikastērija prefekts kardināls Pīters Turksons. Savā uzrunā kardināls norādīja uz Baznīcas sociālās mācības lielo potenciālu priekš mūsdienu sabiedrības, jo tā ir spēcīgs un pārliecinošs rīks, ar kuru ir iespējams stāties pretī tā sauktajai ‘nāves kultūrai’, individuālismam, atsvešinātībai, nošķirtībai un noslēgtai sabiedrībai. Baznīcas sociālā mācība atklāj veidu kā stiprināt dialoga kultūru mūsu ceļā uz integrālā humānisma un solidaritātes ideālu. Tā mudina uzņemties atbildību un līdzdarboties ‘mīlestības civilizācijas’ veidošanā. Tādējādi konferences mērķis ir atklāt Baznīcas sociālās mācības potenciālu, pārdomājot personas brīvības un cieņas, kopīga labuma, subsidiaritātes pamatus no dažādu disciplīnu – filozofija, teoloģijas, psiholoģijas, socioloģijas, bioētikas, jurisprudences, ekonomikas, politoloģijas – perspektīvas. Šodien, kad miers un Eiropas civilizācijas un kultūras cilvēciskās vērtības ir apdraudētas, it īpaši ar karu Ukrainā, mēs varam vaicāt, kāds varētu būt Baznīcas Sociālās mācības pienesums antropoloģiskajam izaicinājumam mūsdienu pasaulē.“ KABIA | 
