Kā zināms, šī gada augustā PJD svinības notiks Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Svētais tēvs ļoti augstu novērtēja šo Auras Migelas pētījumu, īpaši to, ka viņa katru PJD pasākumu kontekstualizē laikā, pavadot savu stāstījumu ar galveno pasaules un Baznīcas notikumu aprakstu. Francisks atzīst, ka gan viņš, gan arī viņa priekštecis – Benedikts XVI saskārās ar līdzīgu pieredzi, proti, viņi savu pontifikāta pirmo ārzemju ceļojumu veica tieši uz Pasaules jauniešu dienu svinībām. Benedikts XVI 2005. gadā devās uz Ķelni, bet Francisks 2013. gadā – uz Riodežaneiro. “Mēs abi, tā teikt, tikām ‘nostādīti’ uz trases, ko, sekojot Svētā Gara iedvesmai, bija atklājis svētais Jānis Pāvils II”, raksta pāvests. Kopš tā laika jauniešu entuziasms nav mazinājies. PJD bija un joprojām ir jauniešiem ļoti svarīgs notikums. Pārmaiņas, ko mēs šajā laikā piedzīvojam, ir sava veida izaicinājums jauniešiem. “Digitālajai paaudzei” ir tendence izolēties, lielāko sava laika daļu pavadīt virtuālajā vidē, kļūstot par agresīvā tirgus upuri, kas nāk klajā ar viltus vajadzībām. Kopš Covid-19 pandēmijas šie riski ir palielinājušies: starp jauniešiem un pārējo pasauli ir nostādīts datora vai viedtālruņa ekrāns. “Šodien, pēc briesmīgās pandēmijas pieredzes, kas mūs visus nostādīja dramatiska fakta priekšā, proti, ka mēs neesam savas dzīves un sava likteņa saimnieki, un ka mēs varam izglābties tikai kopā”, raksta pāvests, “pasaule ir ierauta kara un apbruņošanās virpulī. Bruņošanās sacensība liekas esam neapturama un var mūs novest pie pašiznīcināšanās. Karš, kas tika izvērsts pret izmocīto Ukrainu, asiņainais karš pašā kristīgās Eiropas sirdī, ir tikai viena no daudzām Trešā pasaules kara epizodēm, kas diemžēl sākās jau pirms gadiem. Daudzi kari joprojām tiek aizmirsti, daudzi konflikti, daudzas neaprakstāmas vardarbības notiek joprojām”. Kāds tam visam ir sakars ar jauniešiem? – jautā Francisks. Kam viņi ir aicināti? Jaunieši ir aicināti teikt: “Mēs neesam vienaldzīgi. Mums tas rūp. Mums ir svarīgi, kas notiek pasaulē. Mums rūp to cilvēku ciešanas, kuri iziet no mājām, riskējot neatgriezties. Mums rūp daudzu mūsu vienaudžu liktenis, kuri piedzima un uzauga bēgļu nometnēs, daudzu jauniešu dzīve, kuri, bēgot no kara un vajāšanām vai arī vienkārši meklējot, no kā izdzīvot, šķērso Vidusjūru un tiek ierauti ūdens dzelmē. Mums interesē, mums rūp miljoniem cilvēku, daudzu bērnu liktenis, kuriem nav ūdens, pārtikas, medikamentu, kamēr tai pašā laikā šķiet, ka valdības sacenšas, kurš iztērēs vairāk visizsmalcinātākajiem ieročiem. Mums rūp tie, kuri klusībā cieš mums visapkārt un grib būt pieņemti un uzklausīti”. Pāvests saskata PJD kā pretlīdzekli “sēdošam” dzīves veidam, nekustīgumam, vienaldzībai. PJD ir žēlastības laiks, kas atkal pamodina, kas paplašina apvārsni, vēl vairāk iekvēlina sirds ilgas, palīdz sapņot un skatīties augstāk. Šajā laikā mums ir vajadzīgi moži jaunieši, kuri vēlas atbildēt Dieva sapnim un interesējas par citiem; jaunieši, kuri saskata, ka ir skaisti veltīt savu dzīvi Kristum, lai kalpotu citiem, un redz tajā savu prieka avotu. Aura Migela kā ticīga žurnāliste piedalījās visās PJD svinībās, izņemot pirmās, kas notika 1987. gadā Buenosairesā. Būt žurnālistam nenozīmē tikai novērot notiekošo no malas un sausi analizēt – raksta Francisks. Tam, kurš informē par notiekošo, jābūt pašam notiekošā aizkustinātam. Tikai tad viņš spēs aizkustināt savus klausītājus un lasītājus. Vaticannews.va
Foto: pāvests PJD Krakovā | 
