Liepājā
Lielajā piektdienā, 25. martā, no pulksten 18 līdz 20 Liepājas luterāņu, katoļu, baptistu un citu kristīgo draudžu pārstāvji, atzīmējot Kristīgās baznīcas svētkus - Lielo piektdienu, devās ekumēniskā Krusta ceļa procesijas gājienā. Liepājā šāds pasākums notiek jau trešo reizi. Krusta ceļa gājiens Lielajā piektdienā vienoja Liepājas kristiešus.
Lielās piektdienas Krusta ceļa procesijas gājiens sākās Lutera evaņģēliski luteriskajā baznīcā, turpinājās pa Jelgavas ielu, Rīgas ielu, pāri Tramvajtiltam, līdz Sv. Trīsvienības baznīcai, pa Tirgoņu ielu un Kuršu ielu līdz Sv. Jāzepa katedrālei, kurā notika procesijas noslēgums. Gājiena laikā bija vairākas apstāšanās vietas īsām lūgšanām, godinot Lielās piektdienas nozīmi kristiešu dzīvē un Kristus ciešanas.
Šogad Krusta ceļa gājiena organizators un vadītājs bija Liepājas Lutera evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Pēteris Kalks. Krusta ceļa procesijas gājienu Liepājā 2003. gadā ierosināja Liepājas Sv. Annas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Jānis Bitāns. Krusta ceļa lūgšana ir viena no senākajām baznīcas svētku tradīcijām. Ik gadu procesija Liepājā pulcinājusi ap 500 dažādu Liepājas kristīgo draudžu pārstāvjus un liepājniekus. Indra Imbovica,
kurzemes-vards.lv +++ Kuldīgā - Desmitais Krusta ceļš
Ir Lielās piektdienas vakars, un rāma pilnmēness apspīdētās ielās Kuldīgas kristieši dodas tradicionālajā, bet šoreiz jubilejas Krusta ceļā.
Gājiens, ceļu policijas mirgojošo bākuguņu apspīdēts, kā allaž sākas pie Sv. Annas baznīcas, vedīs gar Sv. Katrīnu un beigsies Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīcā. Arī tagad, lākturu nesēju zēnu pavadīts, priekšgalā iet katoļu prāvests Romans Grantovskis, kas 1995. gadā rosina dažādas konfesijas vienoties tolaik drosmīgā ekumēniskā pasākumā. Šoreiz pievienojušies luterāņu mācītāji Viesturs Pirro un Didzis Skuška.
Aptuveni piecus metrus garu un 70 kg smagu koka krustu, ko pagatavojis katoļu draudzes loceklis Andrejs Mednis, vairāki vīri plecos liek pamīšus, un smaguma dēļ solis nereti sagrīļojas. Nesējiem blakus iet bendes sarkanos tērpos, bet ar lāpām un citiem gaismekļiem seko ap pusotra simta pavadītāju. Sievietes, vīrieši, bērni, jauni un padzīvojuši pāri sadotām rokām, vecāki ar zīdaiņiem ratiņos, latvieši, čigāni – te saticies īsts pilsētas šķērsgriezums.
14 stacijās gājiens apstājas, atsauc atmiņā Kristus ceļu uz soda vietu Golgātā, un 14 reizes ēku sienās atbalsojas kopīga Tēvreize, aizlūdzot par ikviena kuldīdznieka miesas un dvēseles vajadzībām. Kāds sirms kungs ik reizi noņem cepuri, toties dažiem jauniem puišiem to aizmirsīsies izdarīt pat baznīcā. Divi iereibuši vīri grasās gājējus apdzīt, bet tad sastrīdas, vai tā būs labi, līdz vienojas tomēr nogaidīt.
Bungu skaņas, dziesmas un lūgšanas palaikam pulcē vērotājus ielas malās, durvīs iznāk spēļu zāles apsargs, no balkona ziņkāri noraugās kafejnīcas apmeklētāji, pa logiem veras namu iemītnieki, un atrasties ceļinieku vidū joprojām ir maza uzdrīkstēšanās.
Gala stacija – Sv. Trīsvienības baznīca – piepildās gājiena dalībniekiem, R.Grantovskis visiem pateicas un novēl šai tradīcijai piedzīvot vēl kādu apaļu gadskārtu. Patiesi ilguma ziņā Kurzemē tai nav līdzinieku, jo Saldū dažādas konfesijas Krusta ceļā dodas astoto gadu, Talsos – piekto, bet Liepājā – trešo. Dina Poriņa,
kurzemnieks.lv +++ Saldū
Jau devīto gadu Saldus pilsētā notiek Lielās Piektdienas Krustaceļš. Krustaceļā piedalījās pieci dažādu konfesiju garīdznieki un draudzes. Tam gatavojās arī mūziķi – jaunieši no Saldus kristīgajām draudzēm. Krustaceļa dziesmu repertuāru sastādīja dažādu konfesiju dziesmas, jaunieši sanāca kopā, lai dalītos tajā labajā kas ir uzkrāts katrā draudzē. Apskaņošanu nodrošināja Einārs Cintiņš ar saviem draugiem, aprīkojot automašīnu, lai ikviens Krustaceļa dalībnieks varētu dzirdēt gan garīdznieku teikto, gan arī dziedātājus un mūzikas instrumentus. Krustaceļš iesākās no katoļu baznīcas un virzījās tālāk līdz Mārtiņa Lutera baznīcai, kur jau gaidīja draudzes ļaudis, iznākuši ārā pēc Lielas Piektdienas dievkalpojuma. Arī viņi pievienojās Krustaceļa dievkalpojumam. Tālāk ļaudis virzījās gar Sv. Gregora kristīgās kalpošanas skolu un pareizticīgo baznīcu, bet noslēdzās pie luterāņu Sv. Jāņa baznīcas, kur Saldus garīdznieki deva Dieva svētību pilsētas iedzīvotājiem Lieldienās. Šajā dievkalpojumā Saldus garīdznieki aicināja izprast Kristus ciešanu nozīmi mūsu dzīvē, neraugoties uz ciešanām, kuras piedāvā pasaule, nenobīties, apliecinot savu ticību, kā arī saskatīt aiz šīs pasaules iznīcīgām zīmēm neiznīcīgo, mūžīgo un patieso. Attēlu galerija
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)   
  
Teksts: pr. Gatis Bezdelīga
Foto: Gintars Vēzis | 
;)
;)
;)
;)
;)
;)