Tā bija arī vakar. Pulksten 21.00 Benedikts XVI ieradās Vatikāna dārzos, kur Lurdas Dievmātes statujas priekšā skaitīja īsu lūgšanu, uzrunāja ticīgos un deva savu apustulisko svētību. Pie mikrofona aicinājām arhibīskapu Andželo Komastri. Viņš bija maija mēneša noslēguma ceremonijas vadītājs.
- Ekselence, šogad maija dievkalpojumi notiek Euharistijas gadā...
Arhibīskaps Komastri: Apustuliskajā vēstulē „Baznīca dzīvo no Euharistijas” Jānis Pāvils II Jaunavu Mariju sauc par „Euharistijas sievieti”, jo viņa ir Tā, kura ieticēja Kunga teiktajiem vārdiem. Katrā Svētajā Misē mēs dzirdam vārdus: „Tā ir mana Miesa, tās ir manas Asinis”. No Marijas mums jāmācās mīlēt un ticēt, lai tāpat kā viņa arī mēs ar tīru un atvērtu sirdi varētu pieņemt Euharistiju. Lai arī mēs saņemtu augļus, kurus Jēzus dāvāja Marijai.
- Lai gan maija mēnesis jau ir pagājis, taču ticīgajos nav mazinājusies griba lūgties kopā ar Mariju. Baznīca aicina bieži skaitīt Rožukroni. Tā ir vienkārša un reizē ārkārtīgi dziļa lūgšana. Tas ir Evaņģēlija īss izklāsts, kā to sauca Jānis Pāvils II...
Arhibīskaps Komastri: Uzskatu, ka kopīga Rožukroņa lūgšana ir viens no skaistākajiem brīžiem ikvienā ģimenē. Atceros savu bērnību, kad kopā ar tēvu un māti, māsu un vectēvu kopīgi skaitījām šo lūgšanu. Esmu pārliecināts, ka ģimene kura lūdzas paliek vienota. To vieno kopīga lūgšana un tā, savukārt, dāvā visam jēgu.
- Varam teikt, ka tagad ekumēnisms iet caur Mariju. Kā zinām, anglikāņi un katoļi nesen parakstīja deklarāciju, kurā norāda uz vienojošiem elementiem. Viens no tādiem ir dievbījība uz Mariju.
Arhibīskaps Komastri: Esmu pārliecināts, ka anglikāņus un katoļus vieno griba caur Svētajiem Rakstiem atklāt Marijas klātbūtni pestīšanas vēsturē. Pirms dažiem gadiem man bija izdevība tikties ar Maksu Turānu, kas bija katolis un priesteris. Toreiz viņš teica: „Biju attālinājies no Marijas, nepazinu viņu. Taču uzmanīgi lasot Svētos Rakstus, es atklāja viņu no jauna. Evaņģēlijā ir Marija. Tas runā par Mariju. Iedziļinoties Svētajos Rakstos varam saprast Marijas lomu pestīšanas vēsturē. Silvija Krivteža, RadioVaticana.org | 
