Pavisam piecpadsmit lielus rožukroņa notikumus no 26. jūnija līdz 10. jūlijam jaunieši izdzīvo pa vienam dienas laikā. Nu jau aiz muguras ir:
Eņģeļa Gabriēla sludināšana;
Elizabetes apmeklēšana;
Kristus dzimšana;
Kāzas Kānā;
atslodzei sporta diena;
Euharistija;
Kristus Ģetzemenes dārzā;
Lielā piektdiena un šajā dienā arī Lieldienas. Svētajā Misē Ekselence gari un plaši jauniešiem izklāstīja lielo prieku, ko piedzīvoja apustuļi redzot augšāmcelto Kungu Jēzu Kristu. Sv. Mises nobeigumā Ekselence piemetināja: „ Un, kad liekas, ka visi tevi ir atstājuši, neviens tevi nesaprot, tu tieci pazemots un apkrāpts vai pievilts, tad tomēr paliksim uzticīgi labajam un mēs piedzīvosim to brīdi kā Jēzus, kad iegūsim mūžīgo dzīvošanu.” Par piedzīvotajiem notikumiem palūdzu pastāstīt sīkāk trīs jauniešus: Eviju, Dzintaru un Ievu, kas ir animatori kristīgajā nometnē „Oāze”. Kāpēc tieši šodien jums ir Lieldienu diena nometnē?  Ieva: Oāzes nometnes programma ir balstīta uz piecpadsmit rožukroņa noslēpumiem un iesākot nometni mēs pārdomājam tādus svētkus kā Ziemasvētki un notikumu, kad jaunava Marija apmeklē Elizabeti. Izejot cauri gavēnim esam nonākuši līdz Lieldienām, kuras mēs šodien svinam. Trīs dienas pirms Lieldienām mums bija gavēnis, mēs pārdomājām Kristus ciešanas un tādēļ mēs sevī šo prieku esam atklājuši. Tas nav kaut kas tāds mākslīgs, ko esam radījuši, bet tāds ko esam piedzīvojuši!
Ko jums pašiem nozīmē atrašanās šajā nometnē? Dzintars: Man personīgi tas nozīmē, ka varu tuvināties Dievam vidē, kur netraucē apkārtējā sabiedrība, laicīgās vērtības, bet šeit to visu izdzīvot: dalīties pieredzē un vadīt savu grupiņu. Evija: Man „Oāze” ir tāda garīgā bagāža vasarā, kur es sev garīgo devu saņemu, lai es tad visu gadu varu strādāt, dalīties un dot to no sevis tālāk, ko esmu šeit ieguvusi. Un, protams, kā animators savai grupiņai varu dot un dalīties savu personīgo pieredzi. Ieva: „Oāzes” laiks ir tāds brīnumu laiks gan pašai priekš sevis, gan novērojot kā Dievs darbojas. Kā šie jaunieši, kas atbraukuši diezgan spuraini un ne vienmēr tā ir viņu brīvprātīga izvēle, ka viņi šeit ir ieradušies, pamazām atveras un visi asumi nogludinās, un var redzēt, ka katra cilvēka sirds ir atvērta Dievam un viņš pēc tā slāpst. Un, ja viņš ir patiess, tad viņš to arī saņem un tie augļi arī ir nometnes beigās. Kurais gads jau ir kopš „Oāze” ir Latvijā? Ieva: Šogad mēs svinam desmit gadu jubileju kopš „Oāzes” pirmā nometne notika pirms desmit gadiem Aglonā un tēvs Pēteris ir iniciators, šeit Latvijā un viņš ir tas, kas šo nometni vada. Vai tas arī tiks īpaši atzīmēts? Ieva: Mēs atzīmēsim šo faktu šeit uz vietas nometnē stāstot, ka ir jau tradīcijas, kas ir jau izveidojušās. Un mēs varbūt no jauna kādas tradīcijas radām, pieliekam klāt. Varēsim lasīt Liepājas diecēzes izdevumā „Nāc” par šo notikumu un varbūt paši jaunieši būs tie, kas skandinās par šo notikumu tālāk. Galvenais ir tas, ka šī informācija izskan un, ka arvien jauni cilvēki ir tie, kas sadzird un sajūt sevī aicinājumu, ka tas var būt domāts arī man! Ko jūs novēlētu jauniešiem, kas ir tādās domās, ka arī man vajadzētu izbaudīt kristīgās nometnes gaisotni? Dzintars: Lai nebaidās! Nu ja, man ir viegli runāt, jo es jau esmu te piekto reizi. Sākumā arī es biju izdomājis tikai pamēģināt, bet tagad pateicoties „Oāzei” mana ticība ir padziļināta un esmu pietuvojies Dievam. Tāpēc arī lai viņi nebaidās un uzdrošinās, jo te ir labi cilvēki un neviens jau neatstums maliņā.  Evija: Es gribētu iedrošināt šos jauniešus, jo tāpēc, ka ikdienā mēs tik daudz nelūdzamies un neejam uz Svēto Misi, bet šeit ir tā ļoti kompakti- no rīta lūgšana, vakarā lūgšana, dažādas konferences, aktivitātes un dažādas akcijas, kur var iepazīt Jēzu. Tā, ka droši un nebaidieties!
Ieva: Es gribu piekrist tam, ko teica Dzintars un Evija, jo tiešām tas ir tāds koncentrēts laiks ticības padziļināšanai un atklāšanai. Tas ir laiks, kad pavadām vienatnē ar Dievu. Dienā īpašs laiks, kad satiekamies satikšanās teltī līdzīgi kā Mozus satiekamies vaigu vaigā ar Dievu un Dievs jau uz mums runā ar katru, tā kā Viņš mums sagatavojis šo ceļu. Un, lai šo ceļu mēs labāk saprastu mums ir jāveltī laiks Viņam. Es domāju, ka „Oāze” un viss, kas šeit notiek ir brīnišķīgi! Vajag izmantot šo iespēju! Andris Vasiļevskis, RTI | 
;)
;)